eh, ja man kā tam čalim no filmas par murkšķi būtu bezgalīgi daudz dzīvības

es tagad pālī aizietu pie auto, nē, vispirms uz nočņiku vēl pēc stipras šmigas, tad uz auto

iepļautu vēl

ieslēgtu mašīnu

brauktu uz Mangaļsalu, kad pēc Mērfija likuma poliči mani taisītos apturēt, es viņiem parādītu [bitch_please_face] un neapstātos, tad viņi mani vajātu līdz pat Mangaļsalas mōla barjerai, kuru es notriektu ar auto, turpinātu ceļu pa mōlu, skatītos pa laikus atvērto sānu logu plaisām pārklātā (no trieciena pret nobraukto barjĒru) vējstikla vietā, tad maximālā ātrumā mirkli pirms bākas pagrieztu pa labi, izrāpotu asiņojošs no uz akmeņiem betōna bluķiem uzkārušās auto ūdenī, peldētu pretī tai vietai, kur bija saulriets, un mirkli pirms mani pārņemtu ledainais ūdens parādītu [manu] {trollface} un ienirtu, ieelpotu ledaini auksti pretīgo ūdeni, rīstītos un noslīktu, blekauts un nāve līdz nākamajam rītam ar Javu un Linuku, nemaz nerunājot par SīKQelu

vēl episkāk tas būtu, protams, ja mani neviena CP nemēģinātu apstādināt un nevajātu un no trieciena pret bākas akmeņiem mani paralizētu un es nevarētu ierāpot ūdenī un tas viss izskatītos tik idiōtiski, kad es sēdētu {sapistajā uz betōna bluķiem uzkārtajā} auto [sāpēs un pamazām apskaidrojoties, kas vēl ļaunāk] un teiktu, ka arī šmigu aizmirsu nopirkt, WTF!?

Vakar biju frizētavā, mati atkal īsi un es — akurāts.

Šodien piecēlos ļoti vēlu, pēc plkst. 12.00. Vārīti rīsi, vārīta oliņa, salāti ar lociņiem; duša.

Ļoti lielisks dialogs Howardam ar Bernadetes tēvu The.Big.Bang.Theory.S05E23.HDTV.x264-LOL.

Vakars nāk, svaigu gaisu. Gribu svaigu. Iziešu laukā, Rimi nopirkšu olas, saldējumu un 60w kvēlspuldzi (ja būs), pēc tam atnākšu atpakaļ uz kolhōzu.

Vēlāk vai nu 55 km ar velo vai arī 21 km noskriešu.

Es domāju, ka paņemt velo un aizbraukt uz Mangaļsalu skatīties, kā saule rietēs jūrā (plkst. 21.05), ir ļoti prātīga doma. Vēl ir laiks. Paspēšu.

Man ir aizdomas, ka šis vakars būs episks. Tā, vēl tikai jānopērk rītdienai vilciena biļete uz laukiem (agri no rīta, plkst. 16.12), un kaut kāda šmiga LB, eju laukā no biroja, OMG LOL

Laikam Straume Andrejsalā.

Gribas seksu. Tāpēc ir plāns doties ar divriteni pabraukāt pa aizsalušo Daugavu — gan jau nopisīšos ne reizi vien, droši vien paraušu uz mutes, laizīšu ledu :-D

Bet tas būs maķenīt vēļāki, tagad ēdu rīsus, šprotes, vārītu oliņu. Un ingvertēju dzeru, tēju vispirms, tad rīsus, jo rīsus taču vēl neesmu sācis ēst!

Un man tagad ir jauns grāmatu plaukts, no _adriana_ iegādājos pa lēto, vakar kopā ar piromaans atnesām :-)

Laukā laiciņš foršs, dieniņa ir superīga, un paģiriņa jau gandrīz pārgāja, un drīz yulungu būs še pēc mantām, ballītēeēēēē'ē'ēeeeeee juhuhū ^______^

UPD The Big (Gang) Bang Theory S05E16 sākums ir awesome :-D

Izdzēru pinti Cēsu alus, vārdu sakot, tagad iešu uz LB pēc kāda lēta vīna, pirkšu par pēdējiem grašiem (alga nav ienākusies vēl, droši vien tik pirmdien būs vai otrdien), šmiga ir ŌSOM, radio Nabas mūzika skan daudz labāk un vispār ir tik silti un labi ^______^

Ja nebūšu pālī, tad braukšu (ar auto, jo velo ir saplakusi aizmugurējā riepa) uz jūru peldēties pusnaktī un jutīšos laimīgs. Ja būšu pālī, tad kaut kur kolhozā bezsakarā mētāšos un jutīšos laimīgs :-)

Ledusskapja saldētavā stāv auksts šņabītis.

Bet kaut kā nezinu, vai un kā iedzert. Kaut kā nav īstais fīlings šņabim.

Uzcepšu kartupeļus, tad pirms tiem.

... es, šķiet, zinu, ko darīšu turpmāko 2 stundu laikā :-)

Dzīve turpinās.

Izrādījās — PĒKŠŅI! (kaut gan saraksts visu laiku pie sienas) —, ka es kolhozā esmu šonedēļ dežurants. Iztīrīju santehniku, plīti, izslaucīju grīdas, izmazgāju tās.

Sirds vietā tāds žņaudzošs vakuums. Kādreiz, kad biju jauns un muļķis, es domātu, ka tas ir Prāta Stāvoklis un Kas Tik Vēl Ne, bet patiesībā organisms vienkārši prasa kustības un svaigu gaisu.

Sen nav būts laukā, ārā, saulē, jau divas diennaktis būtībā.

Automašīnai (PĒKŠŅI!) ir beigusies OCTA, tagad nopirkšu to internetos un pārdzīšu auto uz vietu, kur rīt nav maksas stāvvieta... un paēst Hesburgerā. Tā. Plāns ir. Sāku realizēt :-)

Darbā šodien [samērā] labi veicas.

Lai apbalvotu manu entuziasmu, nolēmu mazliet adaptēt plānus, proti plkst. 18.30 iešu uz filmu "Skaņu troksnis" (rāda Kino Rīga), kuru jau sen un ļoti gribēju redzēt :-)

Pēc filmas pastrādāšu vēl pārējās 3 stundas, tāpat man ir pūčveidīgs dzīvesveids tagad, kādēļ gan to [lietderīgi] neizmantot?

Tā kā veiksmes nāk komplektā pa divas (kā zeķītes :-D), izrādījās, ka šodien divas biļetes ir par vienas cenu, UN viena jaunkundze arī nāks līdzi. Cerams, ka paspēs :-)

Tagad --- atpakaļ pie maniem mazajiem darbiņiem, mīļajiem XML-iem un SQL-iem, aptumsuma un pārējiem "zvēriem"!

2011. gada 22. maija plkst. 8.30 plānoju noskriet pusmaratona distanci Nordea Rīgas maratonā.

21 097,5 metri. Lieliska iespēja pārbaudīt profesionāli uzmērītā trasē, cik precīzs ir mans Endomondo :-)

Šodien saņēmu starta numuru ar laika kontroles čipiem — 3109.

Es esmu reģistrēts Lattelecom komandā, tādēļ visticamāk vilkšu Lattelecom krekliņu — zaļš augšā, zils apakšā, un pa vidu vēl mazliet baltuma un melnuma :-)

Distanci plānoju veikt apmēram 1 stundā un 50 minūtēs.

P.S. Mani pozitīvi fascinē tas, ka Nordea Rīgas maratona lapā kā atdalītāji starp laika atskaites skaitļiem tiek izmantoti trīs sarkani punktiņi — gluži kā citplanētieša ieroča tēmēklis filmā "Plēsoņa 2" :-)

Sākšu jau doties uz filmu; izdomāju, ka pa ceļam paņemšu kādu nelielu spirtota dzēriena tilpumu, pa kluso malkošu kinoteātrī, lai uzturētu možu garu. Vēl neesmu izdomājis, ko tieši --- veikalā impulsīvi izlemšu.

Es aiziešu uz veikalu pēc krējuma (jo šodien tirgū sapirkos zaļumus un vakariņās man būs lieliski salāti), nopirkšu arī saldējuma kasti, tad ērti iekārtošos dīvānā un skatīšos lielisko (tā noteikti tāda būs) filmiņu Vanishing Point (1971) UN ēdīšu saldējumu!

Жизнь — прекрасна! =)

Domāju, ka šorīt jāaizskrien līdz Mežaparkam. Gribas :-)

Piecēlos ap plkst. 15.00.

— — —

Plančegs.

Vispirms nomazgāšu savus traukus.

Pēc tam iztīrīšu kolhoza gāzes plīti un santehniku.

Ja būs vēl iekāriens, tad izmazgāšu grīdas. Ja nebūs, tad nemazgāšu un atlikšu līdz rītdienai.

Tad aiziešu līdz automašīnai, ieslēgšu to, un aizbraukšu uz kādu tirdzniecības centru iepirkt pārtiku. Jo mašīna nau 2 nedēļas kustināta, vajag pakustināt.

Un plkst. 23.00 būšu laimīgs un nedaudz noguris — iešu gulēt.

Tomēr no Rīgas līdz Krāslavai ir 264 km, nevis 300 (kā biju iedomājies). Vis jau vieglāk, 36 km nav joka lieta — tie ir 2 litri benzīna, jeb apmēram Ls 1,50.

Uzreiz kļuva vieglāk, jautrāk dzīvot :-)

✺ ✺ ✺

Šodien pamodos ap plkst. 11.30. Forši bija, caur durvīm skanēja Dimiters... gulēju zem siltas segas. Ap plkst. 12.00 piecēlos. Uzvārīju auzu pārslu putru (piegāzu piparus un garšvielas, ņammm!).

Pielādēju veļas mašīnu.

Ja pareizi izlobīju no Nabaklaba afišas par 4. septembri, tad tie foršie stāstu lasītāji vakar bija Sound Meccano. Tie skan fonā tagad, tikai skaņas, stāsti nē, un ... un ir tik labi :-)

Mēģināju atrast tos stāstus internetos, bet neatradu. Gan jau, ja būs lemts, tad atnāks paši. Pieļauju arī domu, ka vislabākā vieta tiem bija vakar — alkohola, cilvēku, lēkāšanas un gaisotnes kombinācijā, un tāpēc prieks, ka izbaudīju tos tur un tad!

✺ ✺ ✺

Nobumubulēju kādu stundu, pusotru internetos — ciba, tema.livejournal.com, komiksi (explosm, dilbert, wulffmorgenthaler). Un man patika!

✺ ✺ ✺

Lasīt cibas ierakstus ir mazliet savādāk, ja aizverot acis varu vizuālizēt, kā stāstu veido tādi pazīstami, veikli pirksti, un tā ir jauka sajūta!

✺ ✺ ✺

Vakar, kad viņi lasīja stāstus, tie bija krievu valodā, un uz ekrāna bija tulkojums latviski. Labi atminos, ka vārds "необратимо" tika iztulkots kā "nenovēršami"... kaut gan man šķiet, ka tā tas īsti nav; es pat nezinu, kā precīzi latviski varētu pārtulkot šo vārdu! Ir par ko padomāt. Tur dažas nianses...

Noskatīšos līdz galam filmu The Shawshank Redemption (1994) un braukšu skrituļslidot uz Mežaparku (tas būs ap plkst. 20.30).

Kā vienmēr, viens pats.

Man patīk būt vienam, tā ir liela daļa no manis. Tikai kaut kāda cita daļa no manis visu laiku grib kādu satikt un tā... bet nesanāk, jo būtībā esmu totāls vientuļnieks. Bet no kurienes radusies šī cilvēkus satikt vēlošā daļa? Jo šīs abas daļas rīvējas un raisa nemieru un sāp.

Tātad šorīt pamodos/piecēlos laicīgi, tas ir forši.

Kad psihz_roniz vaicāja, vai esmu labi izgulējies, tad savā rīta nīgrumā, protams, sāku ņuņņāt, ka ne visai un tā. Bet tagad pēcpusdienā varu toč pateikt: esmu izgulējies mazliet labāk, nekā parasti :-) Tātad gulēšana citā telpas vietā palīdzēja :-)

Brokastīs banāns + vīnogas, pēc tam vēl McDonalds paķēru kafiju un čīzburgeru.

Aizbraucu uz Pierīgas Apdzīvoto Vietu (PAV), ex dzīvokli.

Transports un krāvēji (šoferis un 2 krāvēji, jauni džeki) jau bija klāt, 15 minūtes pirms sarunātā laika. Izrādījās jauki, sakarīgi un veikli. Starp citu, praktiski vienlīdz tekoši runājoši gan RU, gan LV.

Vispirms sanesa mēbeles (sekcijskapis, dīvāns, datorkrēsls, galds). Pēc tam devos uz pagrabu atlasīt tās dažas man vajadzīgās kastes... un vārdu sakot neko neatlasīju, sakrāmēja visas un miers. Un tagad esmu sarāvis praktiski visas saites ar PAV-u... Šķiet, tikai vienu kasti ar lakām un otām un šķīdinātājiem aizmirsu... Tātad viens maziņš āķītis 5 — 10 latu vērtībā palika :-)

Atbraucām uz Brīvības ielu (viņiem busā kā reizi viena sēdekļu rinda arī pasažieriem ir, ērti — man).

Tad gan bišku bija nēsāšana, jo stāvs ir augsts, un griesti augsti :-) Kamēr viņi stiepa lielās lietas, es pastaipīju kastes. Nosvīdu slapjš. Pacienāju krāvējus ar Borjomi. Tā ir — kad izdomāju, ka ievācos, tad likās, ka ir vienalga, kurš stāvs. Bet, kad jānes mantas, tad gan gāja mazliet traki :-) Neliela mācība :-)

Beigās, kamēr džeki stiepa augšā palikušos 3 mēbeļu gabalus, pastāvēju mazliet, parunāju ar šoferi. Samaksāju naudu — paņēma par 2 stundām, kā arī bija runāts. Šoferim bija skaidrs viedoklis par to, ko man, kā labi krieviski runājošam programmētājam, darīt: sakārtot papīrus un laist uz Maskavu pēc līgumiem gabaldarbus strādāt, tur baigi labi maksājot :-) Starp citu mana pārliecība par to, cik kruta būtu vienkārši staipīt kastes, sāka mazliet zust, kaut kā sagribējās ērtā ofisiņā pie datorīša tomēr strādāt :-)

Istaba šobrīd ir vienkārši pilna. Ar kastēm, izjauktām mēbelēm, plastmasas maisiem un whatnot.

Aizgāju paēst, pēc tam tirgū nopirku zemenes un upenes. Tirgū tagad tik daudz zaļumu, tie burtiski vizuāli kliedz: "Nopērc mūs un taisi veselīgus, spirdzinošus salātus!" :-)

Ak, cik zemenes un upenes ir garšīgas :-) Un apēdu tikai pusi, vakarā arī būs :-)

Plāns tagad ir tāds:
— Pastaigāšu pa ielām, gan jau atradīšu kādu stiklinieku darbnīcu un pasūtināšu loga rūti.
— Varbūt trāpīsies kāds aizkaru stangu veikals, tad nopirkšu arī tās.
— Iepirkšos veikalā: sausmaizītes, sviests, krējums, maize.
— Iepirkšos tirgū: visu salātiem un vēl mazliet jaunos burkānus :-) Jātaisa salātiņi, tur nevar būt nekādi iebildumi :-)

Tad atnākšu mājās un piestrādāšu pie haosa pārvēršanas omulīgā dzīvotnē. Ideja ir tāda: salikt mēbeles; izfiltrēt vajadzīgās lietas un novietot tās parocīgās vietās; no pārējā vienkārši un tupi sakraut maziņu Heopsa piramīdu (vai citu figūru) kaut kurā no istabas kaktiem. Nav šobrīd iekšēja spēka ņemt un sākt mest to visu laukā, un nav jau arī vajadzības stresot :-)

Iekārtošu seu arī kaut cik darba vietu, jo nu... "jākārto papīri" un "jālaiž uz Maskavu", stresa nau, bet nu kādu stundiņu vai divas diennaktī vajadzētu veltīt arī gaišajai nākotnei :-D

Vakarā (ap plkst. 20) skriešu Mežaparkā, droši vien 10 vai 15 km.

Šodien kaut kāds optimisms ir uznācis :-D

Nu tīri tā, konceptuāli, lai radītu ilūziju, ka es kaut ko plānoju un tā: šovakar ap plkst. 21.00 skriešu Mežaparkā. Redzēs, kā ies skries, vai nu 5, vai 10, vai 15 km; plānoto ātrumu arī nezinu, kā būs, tā būs labi!!!

Nekādas austiņas un tamlīdzīgu drazu līdzi neņemšu, būtībā man līdzi būs tikai e-talons un atslēgas :-)