Turpinot tradīciju, ka šajā klabē uzskaitu manus milzīgos sasniegumus un aprakstu manu lielisko dzīvi, tāpēc mazliet par to labo, kas notika 2013. gadā.

2013. gadu uzsāku ar milzīgiem parādiem (kredītkartēs), biju bankām parādā apmēram 2000 latus (2800 eiro). Kāpēc? Jo kādu laiku nebiju strādājis (alkoholi + depresija), pēc tam strādāju darba vietā ar samērā niecīgu algu (man nebija citu opciju ārkārtīgi zemā pašnovērtējuma dēļ), kas patiesībā mani palēnām dzina arvien dziļāk parādos. Patiesībā tā parāda summa jau kādus gadus 5 man bija variējusi starp 400 -- 1000 latiem, vēl no maniem labajiem laikiem, kad samērā daudz pelnīju un neprātīgi tērēju, un tad tie labie laiki ļoti strauji izbeidzās un pietiks par šo.

Nu un 2014. gadu iesāku ar 0 latu parādu!!! Wīīī!!! :-))))

Jūtos daudz daudz labāk, jo tagad nav parāda negatīvo lietu:
1. jāmaksā procenti (~ Ls 30+ mēnesī vienkārši izlido pa skursteni)
2. tā milzīgā neatdodamības sajūta, jo tādu parādu nevar atdot ne no algas, ne no divām, ne no trijām algām
3. neko nevar nopirkt ar tīru sirdsapziņu -- katru pirkumu pavada nedoma: jo taču labāk būtu to iztērēto naudu lietojis parāda atmaksai; gala beigās sanāk, ka it kā algu saņem, bet naudas nav, darbs liekas bezjēdzīgs; tā kā mans prāts ir ļoti trausls un es esmu ļoti nervozs, šāds faktors saindēja visu manu dzīvi

Kā saka, aizņēmos svešu naudu uz laiku, bet jāatdod ta manējā un pavisam.

Nu šīs nepatikšanas ir pagātne un mana prāta dzīles brīvi apsver priekpilnīguma saulainās tāles.

Viens stresa avots no mana kakla nost.

Rīt (ne pēc kādas algas utt.) aliņu yulungu — manai glābējai no pārāk mazā pāļa posta :-)