Šodien ierados darba vietā laicīgi, plkst. 8.25; darba vietā ne reizes neatvēru internetus. Strādājās labi, pabeidzu vienu darba uzdevumu. Pusdienās gāju kopā ar kolēģiem, socializējos. Tādi forši cilvēki patiesībā. Visi cilvēki ir forši, katram sava odziņa.

Pēc darba mājās atnācis, sapratu, ka gribas skriet. Paskrēju. Ļoti sen nebiju skrējis tad, kad daudz cilvēku uz ielām. Es tagad savā ziņā investēju nākotnei — no jauna mācos skriet, atbalstoties un atsperoties ar pēdas priekšējo daļu, nevis papēdi. Tādējādi mani ceļi kalpos daudz ilgāk, kā arī ātrums pieaugs. Pagaidām sanāk diezgan smieklīgi, un arī ikri nedaudz sāp. Bet tie ir nieki vien, jo "pain is weakness leaving body".

Viena no lietām, kuru vēlos savā dzīvē realizēt, pamazām tuvojas; veltīju šovakar stundu attiecīgā priekšmeta studijām. Noslēpumainība ir muļķības, bet tomēr pagaidām nestāstīšu, kas tas ir ^___^

Šovakar iešu gulēt plkst. 23.00 (ja nenāk miegs agrāk, tad nekad nevajag sevi piespiest likties gulēt, jēga no gulēšanas gultā bez aizmigšanas nav nekāda lielā).

Šī bija visnotaļ laba otrdiena, domājams, ka rītdiena būs vēl labāka!