Diži bija plāni uz šodienu. Taču reālitātē visu dienu vai nu vārtījos gultā, vai arī skatījos dokumentālās filmas, tādas kā Richard Hammond's Engineering Connections - (S03E05) Space Shuttle - YouTube.

Vakar sapīpējos daudz nikotīnus, tāpēc nevarēju aizmigt līdz 5 no rīta, tā nu šodien galvas vietā spainītis. Arī alkoholus iedzēru mazliet par daudz. Tomēr šodien pašsajūta dīvaini laba, jūtos mierīgs un relaksēts.

Saņēmu divus telefona zvanus: 1) auto ir salabots; 2) rīt otrā (“final”) intervija uzņēmumā, kurā pieteicos PL/SQL programmētāja vietai.

Diena — totāls mēsls pašajūtas ziņā. Smadzenes pilnīgi nestrādā. Protams, lai arī miegs bija ciešs, tomēr 4 — 5 stundas ir daudz par maz, lai izgulētos. “Cieši un atspirdzinoši” my ass.

Darbā arī kā par spīti nav neviena “ar muguras smadzenēm taisāmā” uzdevuma, visi tādi, kur jādomā. Mocījos 6 stundas, atmetu ar roku, un atnācu mājās. Citu dienu pastrādāšu vairāk, kad būšu izgulējies un smadzenes strādās. Galvenais, ka miegs nenāk, bet smadzenēs tā tipiskā “vatesbetona” sajūta.

Par vakardienu vispār nezinu, ko domāt. What happened!? Tā kā no saites būtu norāvies. Šķiet, ka bija arī jautri brīži. Zinu, ka bija arī supertizlie — sagribējās izlaist no sevis mazliet to devianto personu, kas tur iekšā sēž. Lai paelpo.

Tagad pārģērbšos, palīmēšu uz sienām krāsotāja līmlenti, ap plkst. 21 iešu gulēt. Yip-kee-yay :-/

Ā, un vēl šodien visu laiku gribējās ēst. Ko es arī darīju. Maizītes tur pirku, pusdienās divas reizes gāju, tagad arī kaut ko pacepšu. Ēst gribas.

* Kaut kā apmēram tā bija rakstīts uz reklāmas plakāta.