[secība aptuvena]

Piecēlos ap plkst. 13.00

Uzsildīju vakar (liekas, ka pirms mūžības, patiesībā) pagatavotos makaronus ar sēnēm, apriju.

Logu instalēšana datorā.

Ķīnieš-japāņu relaksējošā mūzika blīvripā, viesis no manas iepriekšējās dzīves.

Mūzika — Jon Hopkins, tur kaut kas ir, thnx to psihz_roniz; starp citu, interesanti, ka tā daudz labāk izklausās guļot gultā un dzirdot to caur durvīm no citas istabas, nevis savās iTunēs caur austiņām. Psihoakustika kaut kāda laikam LOL.

Uz brīdi ciemos uz kolhozs_xxx piekāpa ziimogvasks.

Skype čatiņi — psihz_roniz šis un tas, sursurs par HTML un trouble vienkārši mazliet paņirgāties par manīm :D

Vakariņās aizgāju uz Kababs Fix.

Pēc tam izriju kasti saldējuma un vienu alus bundžiņu. Lāčplēša Dzintara alum, kas bundžiņās, tagad atkal ir atlaides Rimčikos, 4 bundžas maksā Ls 1,49.

Gulēt eju plkst 4.55.

— — —

Tā, youtube filmiņas šodien:
+ kādas 20 sērijas no Happy Tree Friends — idiotisms, ne ar ko nepamatots truls optimisms, asinis un vardarbība nekad neffar būt par dauc
+ Udarnaya Sila (Ударная Сила) STEALTH 1/4 (RUS)
+ Udarnaya Sila - Lovushka dla Solnza 1/4 (RUS)
+ Udarnaya Sila - Zvezdniy navigator (ударная сила) 1/4 (RUS)
+ Военное дело - Небесный тихоход

— — —

Īpatnēja Jūtūbes ķēdīte (Suggestions, jeb saistītie video), ilustrē patiesībā diezgan labi notiekošo ķeosu galffā.
Peter Heppner and Joachim Witt — Die Flut (via sursura pousts) → Wolfsheim - Blind → Happy Tree Friends — Blind Date.

Tā episki muzikāli skaistais pārvēršas par asiņainu animācijas farsu.

Vēl tas pirmais gabals (Die Flut) man ir iezīmīgs mazliet, iekritis tā sakot atmiņā. Tad, kad 1998. gada vasarā atbraucu uz Rīgu, lai stātos augstskolā, šo rādīja pa TV, pa kaut kādu muzikālo kanālu. Radu dzīvoklī pa dienu sēdēju viens, bija vasaras dienas, un skatījos TV mūzikas kanālus — laukos tie man nebija pieejami. Kaut kā atceros tikai nedaudzus klipiņus. Vēl rādīja Rammstein — Du riechst so gut, tas arī bija labs.

— — —

Šodienas 2 spārnotie izteicieni ❝cibā❞:
Thrust your feelings (c) sursurs — šis točna baigi labs :)
Glaude un berze (c) trouble — nu ok, šie ir standarta masāžas termini, bet vienalga labi skan :)

— — —

Dienas ritms ir sajāts; eju gulēt arvien vēlāk (drīz varēs teikt — agrāk); ceļos arvien vēlāk. Hmm, varbūt apiešu pilnu apli? :D

Ņihuja nau padarīts; kādreiz tas mani kaitināja un uztrauca, bet tagad arvien vairāk jūtu, ka tas ir Dao, ka viss ir labi un pareizi.

Istabā bardaks un auksti; dvēselē trulums un apātija; fiziski jūtos labi, šobrīd neslimoju. Dzīve ir skaista un lieliska :)

Šitādiem emocionāli labiliem stāvokļiem kā man tagad ir viens mīnuss... vai ne mīnuss, bet īpatnība.

Vienu brīdi tu — ok, ES — skrienu Mežaparkā 21 kilometru.

Tad otru brīdi es rakstu blokā savas nenozīmīgās ēmōcijas par to nieka skrējienu.

Tad nākamajā brīdī es esmu kaut kādā Čaka ielas bārā, mācu taisīt manu iemīļoto kokteili: šņabis + minerālis + citrōnu sula...

Un tad ar kaut kādu džeku mēs saderam uz kaut kādu nenozīmīgu fufli — kurš vairāk reižu atspiedīsies, un tad es atspiežos 18 reizes un viņš nonīkst uz grīdas, salaga LOL (labi, ka tā, jo es nekontrolēju savus muskuļus un diez vai vairāk kā 20 reizes būtu atspiedies) un mēs salīgstam mieru nez kādēļ kaut es viņu ienīstu no sirds un rajōna (kaut man rajōna nau, es pasaules blandonis)...

Tad nakamajā brīdī es dodos uz tā kā savas dzīves vietas — nu, par "mājām" to nenosauksi — pusi, satieku skaistāko jaunu sievieti manā mūžā, uzrunāju viņu ar vārdiem "man jāiet 2 kvartāli, kāpēc gan mums neiet tos kopā", bet viņa izņem playera (tajā skan metāls) austiņu no auss un pasūta mani ar vārdiem "atvaino, bet man daudz kas jāpārdomā" (jā, tieši tā viņa teica, ohujeķ). Tad es no viņas atpalieku un pēc brīža, uzvilcis kosmonauta austiņas ar The Prodigy — Charly pilnā skaļumā, pilnā ātrumā skrienu garām, garām, garām, tālāk, tālāk, tālāk, cik vien spēju, cik vien ātri spēju... līdz attopos Alauksta ielas skaistajā liepu gatvē, bez elpas, bez spēka, 2 km attālumā no meitenes, kas mani pasūtījusi, dīvainā stāvoklī, kad The Prodigy ir vienīgais un īstais virzītājs...

Un tad es to rastu dīvainā laptōpā, caur mobīlo telefōnu sūkājoši lēnā internetā, kas atbilst manam ātrumam...

psihz_roniz, jūs vēl nezināt, uz ko jūs esat parakstījušies... stc., kaut arī es dzeru, bet es visu daudz ko atceros. Tu man jautāji, vai man esot automašīna, es locījos atbildēdams kā zutis uz pannas, melsu kaut kādu sviestu (patiesībā pa 90% patiesību, bet kuram mūsdienās vajag patiesību???), es par to nelepojos. Bet kāpēc Tu to man jautāji?? Esi uzmanīga ar atbildi, jo tā neko nemainīs... labāk neatbildi vispār!!!! Zini taču tādu jēdzienu — retōrisks jautājums...

Ā un vēl es dziedāju — ok, auroju — karaōkē savas iemīļotās RU valodas dziesmas, kropļoju tās... un man totāli patika process :-D

Un es nediršu, reāli tā arī ir, es te tagad ar nekooirdinētiem pirkstiem un piedzēruša cilvēka apņēmību tupo tagad šo pukstu klabinu.