1. If fingers are crossed, they can be broken. (c) ciniska kolēģe programmētāja (Remix: If fingers are crossed, they most probably will be broken.)
2. If I still had fingers, they'd be crossed. (c) interneti
3. [vietaizņēmis] Saruna gaterī par iešanu pēc aliem.

Saplēsu Galaxy S9+ ekrāna stiklu šodien.

Ieplaisāju sānā. Viss joprojām darbojas, taču atziņa: pat super neplīstoši flagmaņu ekrānu stikli plīst. TB plaisā.

Ak šī pasaule, kur viss ir tik... laicīgs...

pirmdienas ir grūtas, bet otrdienas ir daudz daudz grūtākas





varbūt izgābs (silent "el")

Varbūt rīt pamodīšos un man būs ļoti labs garastāvoklis. Ne tā kā pēdējo mēnesi, kad katra diena tāda kā ar kreiso kāju no gultas izkāpta. Varbūt tomēr atkal antidepresantus? Ja nu šoreiz tie palīdzēs?

Nesaistīti -- šodien atbrauca Džoilenta kaste, sūtījums samērā ilgi nāca, varbūt tas lieldienu dēļ.

Njā, nu diez kas nav šodien ar dzīvesprieku. Toties ir dzīves apnikums.

Tā tas būs gandrīz vienmēr, galvenais -- pārāk stipri neraustīties lamatās, lai nesatraumētu sevi vēl vairāk.

Starp citu, es zinu, kā ir tad, kad tas tā nav un kad ir labi. Tas dod man mazliet spēka, lai izturētu šo pelēko un garlaicīgo elli.

... tomēr šajā bildītē ir smukas krāsas un tā



ai, jāmēģina tos JSON'us un PHP'us piebakstīt līdz kaut kam lietojamam

ai bet es kaut kā dzīvoju tik nepareizi, tik nepareizi tas viss ir, tik neprātīgi neefektīvi un ne-priecīgi, tā nav labi, tā nepavisam nav labi un tas man nešķiet pareizi it-ne-maz

bet nu gan jau kaut kā

rīt no rīta atkal uz darbiņu, tur jāstrādā, un varēs kādu laiku atkal par to nedomāt, nebūs jau laika un tā ^_^

Nepalīdzēja pat tas, ka izgulējos.

Vārtījos, piecēlos vēlu, kaut kāda muļļāšanās, plāna šodienai nebija, ļoti slikts garīgais, sāpēja galva un vēl arī sprands sāpēja, pēcpusdienā biju spiests ieslēgties istabā un uzlikt mūziku austiņās, lai tikai būtu viens viens viens un nedomātu nedomātu nedomātu. Tā arī neko prātīgu šodien nesadarīju. Vispār neko prātīgu. Lūrēju internetā dokumentālās filmas. Meh.

Tagad, ap 1945, mazliet atlaida. Varētu sākt kaut ko darīt. Bet viss jau ir beidzies, diena pagalam. Atā, atā, diena.

Where is your zip file now?

P.S. Vai es jūtu manā dzīvē JAUDU, zemtreknu DŪKOŅU un BŪKŠĶUS?

P.P.S. Šaibrīža klausāmgabals: ▶︎ Gas Of Latvia - Untitled | STURM.

P.P.P.S. Industrija ir brīžiem tik rēcīgi inčīga, piemēram šis te lieliskais watafaks "MŪSU MĒRRĶIS NĀVE MŪSU TICĪBA ŠTURRRMM" ▶︎ Knauzers & Zeme - Untitled | STURM; kaut kas tajā visā ir.

ir tik bēdīgi, un apātiski, un tukši, un skumji, man liekas, ka jūku prātā

skaļa mūzika mazliet palīdz

The Doors - The End (Eitan Reiter Remix) - YouTube (skaņa ok, video mēsls_)

nu wtf smadzenes, kam jūs tā? kāpēc nepamatotas skumjas ir defaultais stāvoklis, nevis nepamatots prieks???

es esmu pats sev nu tik ļoti apnicis

varbūt pat tik ļoti, ka turpmāk rīkošos citādāk nekā līdz šim? (ノಠ益ಠ)ノ彡┻━┻

tik škrobe, ka tomēr nesaņēmos šovakar aizbraukt uz Kūcvālu, divas stundas pie stūres un būtu bijis tur (un tad pret rīta pusi naktī atpakaļ), bet sabijos no grūtībām :-/

šis ieraksts lai ir kā atgādinājums nākošgad

UPD. un vispaar pa dziivi

Pagājušovasar kaut kādos nostaļģijas uzplūdos ieguldīju mana otrā auto Hyundai Coupe '98 remontos (bundžai pārmetinātas, būtībā no jauna uzbūvētas amortizatoru glāzes, pārmetināta rūsainā daļa bagāžnieka rajonā, ielikti jauni labi amortizatori priekšā, nopirkts un ielikts puslīdz normāls stereo aparāts oriģinālā Blaupunkta vietā) 2/3 vai pat 100% no tā, ko, spriežot pēc SS.lv, varētu par to tagad dabūt...

Ko lai tagad dara -- ieguldīt 1k+ eiro dzinēja pārlasīšanā (rij eļļu) un regulēšanā (sāka peldēt apgriezieni tukšgaitā, būtībā lēts sīkums) + salona skaņas izolācijā (jo nu uz šosejas jau nupat ir vāks cik skaļi, laikam oriģinālā skaņas izolācija beidzot ir sadalījusies reizinātājos pavisam) vai arī tomēr ir pienācis laiks pateikt šim jaukajam auto "atā, atā"...

P.S. Vēl nieka 12 gadi, un tad jau var tikt pieņemts Lēmums par vēsturiskā spēkrata statusu - CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija, tāpat kā kautskis žigulim...

it's just an internet and it cannot be that bad

es nemāku "saņemties"

es māku tikai prokrastinēt līdz pēdējam un visu sačakarēt un tad pēdējā brīdi kad viss jau ir pakāsts un sačakarēts, tad kļūt kinda brīvs un atslābt un kaut ko tad izdarīt

tagad -- bļodiņa saldējuma

un lai rīts nāk nežēlīgs

bet... tam nav lielas jēgas, jo efektīvi programmēt var tikai izgulējies cilvēks

ai fak it, man ir saldējuma bļodiņa

skriet maratōnu 3 stundās un 25 minūtēs ir viegli. dzīvot day in day out ir faking grūti

Röyksopp - You Don't Have A Clue - YouTube

kādreiz, kad mūzika bija svarīgāka, sāpes mazliet noņēma Röyksopp - So Easy - YouTube

bet tomēr, tomēr -- laikam tomēr REĀLI palīdz (nu, nevis PALīDZ, bet vismaz kaut ko izmaina uztverē uz to brīdi, parāda pa īstam, nevis iedomās) tas, kas ir mazos plastmasas maisiņos: stimulatori, halucinogēni un eiforētiķi
(par tēmu: Кровосток - ГЭС - YouTube)

ak, es gribētu būt pozitīvāks, jaukāks. jauks, saulains, priecīgs. naivs un laipns. es esmu tik noguris no savis paša negatīvisma

un ja nu es pamēģinātu būt priecīgs par spīti visam, bez spītus, bez aizdomām, ar prieku un vieglumu?

tā, viegli, vieglītiņām, vienkārši, -- būt -- būt priecīgam?

jo kāpēc ne? nez, kā tas būtu? nekad neesmu mēģinājis, ja tā padomā

ja es tagad paņemtu auto atslēgas un mēģinātu ietriekties estakādes betōna stabā, ir liela iespēja, ka tas mani sāpinātu un sakropļotu, nevis nogalinātu. norobežojošās barjeras un tā. meh. varbūt es rīt un citās dienās iegrozīšu dzīvi patīkamu? tas nevarētu būt pārāk grūti. kaut arī līdz šim nav izdevies ...

man likās, ka mājās sajukšu prātā, gribas paralīze, sāpoša galva, nekam nav jēgas un viss ārkārtīgi kaitināja

piekrāsoju uz dzeltenā pāris rūsas pleķus (hyundai man vairs nebūs līdzekļu uzturēt... varbūt paliks ģimenē, varbūt ies uz pārdošanu, drīzumā izlemšu... nejauši sanāca šogad viņa pārmetināšanā un eļļteces likvidēšanā ieguldīt gandrīz viņa vērtību, nu tā sanāca... to naudu laikam nesanāks vairs atgūt, vienkārši vajag apturēt zaudējumus un viss). rūsas pārveidotāja bundža bija aizkaltusi ciet, paspiedu to ar kāju, un tā pārsprāga, nošķiežot manas bikses un apšļakstot dzelteno, vārdu sakot -- katram notikumam ir iemesls, un dažreiz iemesls ir tāds, ka tu esi idiots; bet nu neko, operatīvi noslaucīju tās šļakatas -- labi, ka bija auto mazgāts ar vasku, pie vaska krāsa diez ko labi neturas.

iesēdos volvā, aizbraucu uz Alfu
noskatījos k/f "Marsiānis" (man patika; muzikālais pavadījums gan varēja būt cits)
iepirkos Rimi, banāni, ūdens, piens, "ilustrētā vēsture", vēl kādas lietas
ieliku pirkumus volvā
smēķēju un braucu, ieslēdzu kruīzkontroli (es MĪLU kruīzkontroli), braucu, skanēja par Radio Naba šis gabals: Psychic TV - Unclean - YouTube -- vienkarši lielisks, tas tš-tu-tu ritms monotonais, mmmmurrr, naktī automašīnā tieši tas kas vajadzīgs
klausījos tātad Nabu un sāku kliegt un kliedzu (vienkārši "Aaaaaa" un dažas rupjības, līdz sāka sāpēt kaklā), tupi aizbraucu līdz Vangažiem ar kājām nost no pedāļiem (kruīzkontrole rullē), gribēju vispār tikai braukt taisni līdz pasaules malai, bet atjēdzos, ka man patiesībā negribās, jo tad būtu jāguļ mašīnā un tas ir murgs gulēt mašīnā
atbraucu mājās un lasīju internetus
iešu kaut kad gulēt (kad? cikos? cik neizgulējies no rīta būšu? un KĀPĒC!?)

kā un ko man izdarīt, lai man ir labi? meh. nu no tā augstāk uzskaitītā patiesībā bija labi, bet tā internetu lasīšana atkal visu samaitāja, atkal smadzeņu poras pilnas ar sāpīgu, paralizējošu veltīguma vati

man vispār patīk braukt garus gabalus vienam pašam ar auto pa šosejām, tuvākais stāvoklis meditēšanai, kuru varu sasniegt, vienkārši braucu, un ne par ko nedomāju (sākumā domāju, bet pēc tam ļauju domām vienkārši pazust, atpalikt), tad nedomāju; kad braucu uz/no Latgales, tad dažreiz pat tā īsti nevaru atcerēties pēc tam, kā esmu braucis, nu detaļas, tikai kaut kādi nozīmīgākie satuvināšanās brīži ar citiem transportlīdzekļiem paliek atmiņā; tāds patīkams stāvoklis -- atslābinošs, jo neko jau nevari darīt, tev jāstūrē, tu esi aizņemts, bet patiesībā jau neko nedari vienkārši, vienkārši esi, murr. jo tā mājās vai kaut kur nevar aiziet un atslābt, ir taču miljards lietas, ko VAJAG izdarīt, un tad vēl tie interneti, kurus VAJAG izlasīt

manā ķermenī ir apbrīnojams superadators -- smadzenes -- un ir tik dīvaini, ka šis evolūcijas produkts nodarbojas ar to, lai pats sev ģenerētu mizerabilitāti un sūdīgu jušanu, taisni apbrīnojami

Šodien igrek kombinatorā uzdūros rakstiņam "The Dangerous Effects of Reading" (google docs kopija vēlākai lasīšanai ja nu oriģināls pazūd).

"the real danger in having a super-efficient-filter is that your default mode is exclusion – you reject long enough and you lose the ability to create things [that pass your own filter]"

Kā naglai uz galvas, nu jau gadus 10, 20? tā īsti ne strādāju, ne dzīvoju, ne atpūšos, ne mācos, tikai lasu internetus, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu...

Kad paliek par grūtu, tad dzeru alkoholus, bet vieglāk nepaliek, dzeru, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, lasu, lasu, dzīvoju, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, strādāju, lasu, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, lasu...

реально блядь заебало

3 dienas atkal izkrita no dzīves, apātija, mežonīga internetu lasīšana, nomāktība un alkohols

nu un vēl arī iesnas dabūju

cerams, ka rīt ies labāk -- šodien iešu gulēt pirms 22:0023:00, un nesadzēries; ja izdosies aizmigt, tad rīt pat būšu lietojams

mana internetu lasīšanas atkarība man sabojāja gandrīz visu pagājušo nedēļu (piemēram, šajās brīvdienās nevis biju zaļos laukos ar ezeru, bet tupēju Rīgas karstajos, skaļajos asfaltos; nemaz nerunājot par visu nedēļu sāpošo galvu un trulumu; tik maz padarīts pagājušonedēļ, kaut gan māku un varu... bet nedaru)

un arī iepuvināja nākošo nedēļu -- sāksies ar nepadarītiem darbiem un visnotaļ paredzami arī vadības neapmierinātību

nu baigā sērga

dažreiz ir tik grūti būt man :-/

ak jel... kad beidzot iemācīšos ineternetus lasīt pa pusstundai vakarā...

varbūt nākošnedēļ?