biju pasācis klausīties no rītiem un vakaros autō Grēviņradio -- Radio 5

Bet nu vakar vai aizvakar, 1. martā, ētera cilvēks pateica, ka astroloģiskais pavasaris sākšoties 20. martā.

Astroloģiskais, Karl!

Tagad joprojām klausos Grēviņradio... tikai tad, ja pa Radio NABA skan kautkāds absolūts sūds, tikai tad. Jo nu bļin, astroloģiskais!!! Es jau saprotu, ka var jau ēterā dirst viskautko, un visiem poxuj, bet nu kaut kādas robežas... bla bla bla. Nu tādiem Grēviņiem jau vislabākā, protams, ir astroloģismus un citas popsas klausām publika, es saprotu. Man tas bija kā spalviņa kamielim, -- šo neklausītes, šis ir sūds.

Vot sadūšos, ierakstīšu flash'kā Epicuros - Artificial Intelligence vol. 4 (Dark Ambient, Noise, IDM, PsyChill, Electro) - YouTube, un vispār vairs rādio neklausīšos :evil:

Jo UPCOMING MISSION: FALCON 9 AND DRAGON LAUNCHING TO SPACE STATION | SpaceX.

Un kādi nosaukumi kosmosa kuģiem: “Piekūns 9” un “Pūķis” :-)

Ja jau ļāvu politikai uz mirkli inficēt manas smadzenes, pirms attīrīšanās dažas domas.

Tuvojas 16. marts.

Atkal daži sirmi vīri godinās savu kritušo biedru piemiņu -- viņi to vēlēsies darīt klusi un mierīgi, bet atkal būs bļaušana un ļembasts -- nu it kā tas nebūtu jau paredzēts un gatavots visu gadu kopš pagājušās reizes.

Varbūt jaunie vīrieši (LV un RU) varētu tajā laikā organizēt regbija maču kaut kur citur... Regbijs ir tik ļoti jauks, mēreni traumatisks sporta veids, varētu vēl paplašināt noteikumus un izbradāt kādu zālāju, pamīcīt kādus dubļus, nolauzt dažus kokus, iedot krievu okupantam pa purnu, latvju fašistam pa punci iespert... Vai sarīkot cīņu "siena pret sienu"... vai kaut ko tādu... noorganizēt tuvumā kādu Latvijas Balzama kiosku, kuru abas puses varētu pēc kārtas ieņemt un izlaupīt... Uzvarētāji varētu lepni samesties un apmaksāt zaudējumus un ziedot naudu kādam bāreņu namam vai diviem...

Es jau nesaku, ka leģionāriem pie Brīvības pieminekļa būtu jāpaliek vieniem... varētu būt arī oponenti no 2. pasaules kara laikiem, parunātu par to kā kāds T-34 tankam ietriecis faustpatronu sānos un kā ar to pašu saremontēto tanku kādu ložmetējligzdu piežmieguši savulaik. Mazliet varbūt pakautos, sarunātu revanšu 9. maijā, iedzertu par muļķīgi bojā gājušiem biedriem... nu tā mīlīgi, savā spēku un uztveres konteksta mērogā.

Eh.

Viss, mana politika izslēdzas. Es no tās neko nesaprotu, līdz nākošajam gadam.

Pagājušajā sestdienā Mangaļsalā ne tikai baudīju maigos vēja glāstus un saules jaukos pieskārienus, bet arī redzēju loča kuteri un kuģi.

Un jā, debesis bija tieši tik dzidras, un jūra tieši tik tumši zila!

Vakar impulsīvi radās maza filmiņa par horizontu un iešanu.