Šodien vouvam aizbraucu uzlikt ziemas riepas, Berģos. Viņiem tāda jauka elektroniska pierakstu sistēma, iebaksti savus datus, iemaksā 7 eiro rokasnaudu ar Paypal vai kredītkarti (to iekļauj maiņas maksā), un brauc. Nav jādara tā muļķīgā pa telefōnu zvanīšanas un runāšanas lieta :-)

Šobrīd viņi raujas bez pārtraukumiem, tieši šonedēļ esot sācies lielais ikgadējais klientu pieplūdums tā pa īstam.

Ko tur daudz dīkt, aizdevos uz kolhoza istabu, paņēmu velo, aizvedu prom uz jauno dzīvesvietu.

Istaba tik burvīgi tukša... It kā nav žēl atstāt to, bet it kā ir. Bet lai nu kā, 31. oktobrī īres līgums beidzas.

Lūk manas pārdomas vakar bezmiega vakarā — runas atšifrējums no diktofōna, jā, es runājos ar diktofōnu, tik tāļi jau sevi esmu novedis, bwhahahahha :D
«Es nestrādāju; un es arī pēc darba neatpūšos. Tāpēc mana dzīve ir kā ... kā pelēka vienāda līnija. Tā kā miruša cilvēka kardiogramma, vienkārši plakana līnija.»

— — —

Tātad, šobrīd sēžu darba kabinetā; kūpinu vīraku — pirmo reizi mūžā un man faken patīk šī sajūta; lasu cibu, twirteri, draugiem.lv; klausos Radio Naba — brīnišķīgo raidījumu “Bitīt Matos”! Jā, dažam varētu likties, ka es jūdzos — patiesībā ir jau tā; es lūstu! Un tas ir labi; jau cik gadus locījos pa visiem vējiem, locījos un kunkstēju un neko nedarīju, pietiks!!!

Rodas sintēze; rodas domas! Rodas domas, ka es, patiesībā, neesmu ieslodzīts! Es visu vēl varu paspēt, visu varu izdarīt; es esmu brīvs!!! Visas restes, ierobežojumi — izdomāti un neīsti; to nau.

Tātad haotiskie principi:
— darbā močīt, reāli močīt; slimīgi močīt — ar pilnu pašatdevi; jā, varbūt tā vairs nebūs šī konkrētā darba vieta: vienalga! Ne jau atalgojums, kolēģi, programmēšanas valodas, termiņi, operētājsistēmas nosaka močīšanu; močīšanu nosaka močīšana! Viss pārējais tikai traucē!
— sevis apgreids, intelektriskā ziņā: ja es spēju 1 stundu vingrot un 30 minūtes skriet, tātad es spēju vismaz tikpat ilgi mācīties!!!
— visi nepadarītie darbi, domas: tiem vieta nevis galvā, bet google tāskos; viss, man apnika, ka šie sūdi aizņem manu smadzeņu ciklus!!!
— play hard: “kost”; dejot; skriet; vingrot; līdz spēku izsīkumam!!!
— visas lietas, kas man patīk: saldumi; filmiņas like Odyssey 2001 un HAL9000 tajā, vīraks; tīrība; interneti, bloki, miers; daba; sāk iepatikties vasara pilsētā; darbs laukos! — No šā kausa dzert, līdz vairs nelien, un pēc tam vēl dzert;
— nospļauties uz visu to, kas man ir vienaldzīgs!!!
— visas manas “neķītrās” lietas, manas sīkās fantāzijas: reālizēt! No matter what!
— šis punkts jau ir iesākts: pilnībā aizmirst tādu jēdzienu kā "ziņas"; es jau neskatos TV; nelasu portāļus — jo ziņas ir huiņa, piedodiet, ziņotāji! Un patiesībā ziņotāji to arī apzinās, tik paskatiet, cik ciniski ir īstie žurnaļugas!
— komunikācija ar cilvēkiem!!! Nu nevar sēdēt alā visu laiku! Nevar!!! Cilvēks ir sociāls dzīvnieks — bez citiem cilvēkiem jēgas nau!
— askēze! atteikties no visām nevajadzīgajām lietām; lai lietu būtu maz, bet kvalitatīvas.

Un ko nozīmē grūti: tik ilgi, kamēr spēšu nodrošināt sevi ar nepieciešamajām kalorijām, fizisko aktīvitāti un dzīves vietu, viss ir kārtībā! Un cilvēkam — lasi: man — vajag tik maz laimei!