Tātad šorīt pamodos/piecēlos laicīgi, tas ir forši.

Kad psihz_roniz vaicāja, vai esmu labi izgulējies, tad savā rīta nīgrumā, protams, sāku ņuņņāt, ka ne visai un tā. Bet tagad pēcpusdienā varu toč pateikt: esmu izgulējies mazliet labāk, nekā parasti :-) Tātad gulēšana citā telpas vietā palīdzēja :-)

Brokastīs banāns + vīnogas, pēc tam vēl McDonalds paķēru kafiju un čīzburgeru.

Aizbraucu uz Pierīgas Apdzīvoto Vietu (PAV), ex dzīvokli.

Transports un krāvēji (šoferis un 2 krāvēji, jauni džeki) jau bija klāt, 15 minūtes pirms sarunātā laika. Izrādījās jauki, sakarīgi un veikli. Starp citu, praktiski vienlīdz tekoši runājoši gan RU, gan LV.

Vispirms sanesa mēbeles (sekcijskapis, dīvāns, datorkrēsls, galds). Pēc tam devos uz pagrabu atlasīt tās dažas man vajadzīgās kastes... un vārdu sakot neko neatlasīju, sakrāmēja visas un miers. Un tagad esmu sarāvis praktiski visas saites ar PAV-u... Šķiet, tikai vienu kasti ar lakām un otām un šķīdinātājiem aizmirsu... Tātad viens maziņš āķītis 5 — 10 latu vērtībā palika :-)

Atbraucām uz Brīvības ielu (viņiem busā kā reizi viena sēdekļu rinda arī pasažieriem ir, ērti — man).

Tad gan bišku bija nēsāšana, jo stāvs ir augsts, un griesti augsti :-) Kamēr viņi stiepa lielās lietas, es pastaipīju kastes. Nosvīdu slapjš. Pacienāju krāvējus ar Borjomi. Tā ir — kad izdomāju, ka ievācos, tad likās, ka ir vienalga, kurš stāvs. Bet, kad jānes mantas, tad gan gāja mazliet traki :-) Neliela mācība :-)

Beigās, kamēr džeki stiepa augšā palikušos 3 mēbeļu gabalus, pastāvēju mazliet, parunāju ar šoferi. Samaksāju naudu — paņēma par 2 stundām, kā arī bija runāts. Šoferim bija skaidrs viedoklis par to, ko man, kā labi krieviski runājošam programmētājam, darīt: sakārtot papīrus un laist uz Maskavu pēc līgumiem gabaldarbus strādāt, tur baigi labi maksājot :-) Starp citu mana pārliecība par to, cik kruta būtu vienkārši staipīt kastes, sāka mazliet zust, kaut kā sagribējās ērtā ofisiņā pie datorīša tomēr strādāt :-)

Istaba šobrīd ir vienkārši pilna. Ar kastēm, izjauktām mēbelēm, plastmasas maisiem un whatnot.

Aizgāju paēst, pēc tam tirgū nopirku zemenes un upenes. Tirgū tagad tik daudz zaļumu, tie burtiski vizuāli kliedz: "Nopērc mūs un taisi veselīgus, spirdzinošus salātus!" :-)

Ak, cik zemenes un upenes ir garšīgas :-) Un apēdu tikai pusi, vakarā arī būs :-)

Plāns tagad ir tāds:
— Pastaigāšu pa ielām, gan jau atradīšu kādu stiklinieku darbnīcu un pasūtināšu loga rūti.
— Varbūt trāpīsies kāds aizkaru stangu veikals, tad nopirkšu arī tās.
— Iepirkšos veikalā: sausmaizītes, sviests, krējums, maize.
— Iepirkšos tirgū: visu salātiem un vēl mazliet jaunos burkānus :-) Jātaisa salātiņi, tur nevar būt nekādi iebildumi :-)

Tad atnākšu mājās un piestrādāšu pie haosa pārvēršanas omulīgā dzīvotnē. Ideja ir tāda: salikt mēbeles; izfiltrēt vajadzīgās lietas un novietot tās parocīgās vietās; no pārējā vienkārši un tupi sakraut maziņu Heopsa piramīdu (vai citu figūru) kaut kurā no istabas kaktiem. Nav šobrīd iekšēja spēka ņemt un sākt mest to visu laukā, un nav jau arī vajadzības stresot :-)

Iekārtošu seu arī kaut cik darba vietu, jo nu... "jākārto papīri" un "jālaiž uz Maskavu", stresa nau, bet nu kādu stundiņu vai divas diennaktī vajadzētu veltīt arī gaišajai nākotnei :-D

Vakarā (ap plkst. 20) skriešu Mežaparkā, droši vien 10 vai 15 km.

Šodien kaut kāds optimisms ir uznācis :-D

Nekādi nevaru saņemties un piezvanīt kādiem mantu pārvadātājiem no zip.lv.

Mazliet dekompozicionēju un sapratu, ka jautājums un šaubas nav vis par pārvadātājiem un krāvējiem, bet gan par to, vai es patiešām vēlos dzīvot tur, kur šobrīd dzīvoju. Jo, kad būs atvestas arī tās 4 mēbeles, mainīt dzīves vietu būs sarežģītāk.

Mana istaba, dzīvoklis, kurā tā atrodas, un kaimiņi ir ļoti OK, bet tā problēma ar miegu totāli nomāc, es jau mēnesi jūtos ne savā ādā.

Vai spēšu nekvalitatīvā miega problēmu atrisināt ar agrāku gulēt iešanu, tumšiem aizkariem un iestiklotu loga rūti? Lūk, par ko ir jautājums.

Patiesībā arī velniņš dīda: ja es iemācīšos gulēt Brīvības ielas istabā, tad es principā varēšu gulēt dajebkur :-D

Ko būtu vajadzējis darīt? Vajadzēja piekārt tos nelaimīgos aizkarus jau pirmdien, un paskatīties, kā būtu. Bet nē, man vajadzēja svētdien sadzerties, tad pēdējā pusstundā haotiski šaudīties pa Depo un saputroties un neko nenopirkt. Tad sadzerties arī pirmdien un norakstīt gan pirmdienas vakaru, gan otrdienu zaudējumos. Tad sagaidīt, kamēr auto beidzas skate (kas padara aizbraukšanu pēc aizkaru stangām krietni sarežģītāku).

Ak, pie velna, aiziešu paēst pusdienas, atnākšu atpakaļ, sākšu zvanīt pārvadātājiem, un sestdien pārvedīšu mēbeles. Nekādu “ja” un nekādu “kā būtu, ja būtu”! Vai nu nogrimšu pavisam, vai arī izpeldēšu kā krutāks cilvēks :-)

P.S. Vēl jau ir variants ar gultas pārbīdīšanu, ja nu patiešām kādas āderes vai whatnot. Mistikai neticu, bet, ja tas strādātu, tad man patiesībā vienalga, es savu viedokli varu arī dažreiz norīt. Tik traki man ar to neizgulēšanos šobrīd ir :-)

P.P.S. Nu es taču nemurgoju par to miegu, reku maijā es pats no sevis, bez modinātāja, cēlos plkst. 6-os un skrēju vēl!

— — —

UPD. Paldies par labajiem padomiem un ieteikumiem, miega un transporta sakarā :-)

Par transportu: sazvanīts, nolīgts! Tātad rīt, sestdien, plkst. 10.30 (ceru, ka neaizgulēšos) man jābūt PAV (Pierīgas Apdzīvotajā Vietā), no turienes tad arī tiks pārvestas mantas uz Brīvības ielu. Padārgi tāpat sanāks, jāmaksā par 2 stundām, jo gabals vispār jau ir paliels, tad vēl stāvi arī ne tie zemākie un lifta ta nau (ne tur, ne te) :-) Izvēlējos vienīgo sludinājumu ar video (kaut arī filmiņas sižets nau ekstrēms LOL, bet vienalga forši, ka cilvēki izmanto zip.lv iespēju pievienot pie sludinājuma arī filmiņu, es atbalstu).

src’am par mani ir radies kaut kāds nepareizs priekšstats, gan par manu dzimum-aktīvītāti, gan par alko dzeršanu :-D