Vakar pieminēju spēlīti “2048”.

Tikko izgāju :-)

20468 punkti.

Esmu laimīgs un priecīgs :-)

Kopā sanāk tā, ka 2 dienas ik pa brīdim spēlējos ar šo.

Es gan nevaru teikt, ka vinnēju ar prātu un apsverot katru gājienu; drīzāk ar “muguras smadzenēm” un “uz izjūtu”.

Un vispār man tagad ir ļoti labs garastāvoklis un nāk miedziņš un griķīši bija tik garšīgi kopā ar sviestiņu un vārītu oliņu! Endofīnu poweris tā kā zem astes terpentīna toweris :-)

Un labas ziņas: izrādās sestdien ir iespēja aiziet industriāli izvibrēties uz šturmu, a davai es šoreiz nepasēšu, bet aiziešu gan! Skatos, tur šturmmandāta vietnē komentārijos jau lenoračga atzīmējusies :-)

UPD. izrādās, ka sturma komentāru lenorad tomēr nav cibas lenora :-)

Paņēmu velo, aizbraucu uz Mangaļsalas mōlu.

Redzēju vairākas jahtas, vairākas motōrlaivas, 4 kravas kuģus un prāmi "Romantika".

Pirmo reizi mūžā redzēju zalkti. Pelēks, jautrs, lokans, un ar dzeltenām "austiņām" uz galvas. Melnas, smukas actiņas un šaudīga, sazarota mēle, ar kuru tas skenēja gaisu. Pašā mōla galā. Pārvietojās pa saulē sasilušo betōnu un iespēju robežās varījās no cilvēku uzmanības — stūros, ēnās un spraugās. Cilvēki zalkti nepamanīja.

Uz siltā betōna ir tik forši gulēt un skatīties debesīs.

Divarpus stundas velo braukšanas, 52 km, saule, vējš, ūdens smarža — un jūtos tik labi atpūties :-)

P.S. Endomondo maršruts.