Kaut kāds ļoti eksistenciāls weekends padevās. Jocīgs. Tāds bezdomu.

Lai nu kā, sausajā atlikumā:
+ nomainīju aizbraucu nomainīt auto eļļu
+ aizbraucu auto nomazgāt
+ nopirku jaunas sandales
+ nopirku velo kameru (26 x 1.95), uzliku saplīsušās vietā, saliku visu un velo atkal ir braucams :-)
+ paciemojos kādu mirkli pie santech
+ trouble paciemojās kolhozā
+ iegādājos šo to pirmdienas vakara minipārtijam :-)

Iepētīju koncentrēšanās vingrinājumus. Nu jā. Vārdu sakot, koncentrēšanās vingrinājumi man ir vajadzīgi, patiešām ar to koncentrēšanos man ir kā ir.

Gribēju pirms mirkļa kaut ko uzrakstīt par manu ceturtdienu un manu piektdienu (vakardienu un aizvakardienu, tātad), bet tad ienāca prātā, ka tā taču veca, sūnaina pagātne, kurai vairs galīgi nav nozīmes.

Iešu iepirkt mazliet pārtikas. Uz veikalu. Ingradientus auzu pārslu putrai. Pašas pārslas, tad vēl visādus riekstus un žāvētus augļus. Tā ir mana nākotne. Cilvēks, kurš pērk auzu pārslu putru, ir nākotnes bērns.

Bet patiesībā vienkārši vairs nevaru nosēdēt četrās sienās, gribas kaut ko, gribas kaut kādu darbību.