pēc tam seksiņš pišuks ^_^

Lai attīstītu ko jaunu, dažreiz ir kaut kas vecs drusciņ ir jāpagrauj.

Pīle par to saka: pēk.

Meitenes attēlā izskatās mazliet garlaikotas.

Vakar aizgāju gulēt plkst. 23.55, pamodos no modinātāja ap plkst. 7.30. No gultas piecēlos plkst. 13.00.

13 stundas gultā. Nu, apātijiņa. Nu, uznāca. Nu, pāries. Nu, ne jau pirmā reize. Toties tagad jūtos lieliski izgulējies un laimīgs :-)

Pagatavoju brokastis, noskuvos, noskalojos aukstā dušā. Tagad ēdu salātus, vārītu olu, vārītus griķus ar sviestu un trīs šprotes ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus, vitamīnus un šķiedrvielas.

Jāiet uz darbu. Njā, pavēlu gan tur ieradīšos, ap 14.25. Līdz 22.25 varēšu strādāt.

Un laikam šonedēļ 40 km nenoskriešu, ak, nav jau spiesta lieta galu galā.

Drīz celšos/ nevar taču visu dienu gultā gulēt un mobilajā internetus lasīt / jo lādētājs darba vietā palika / ja atnākšu uz 10:00 tad tas buus divu nedēļu agruma rekords /


auksta duša uzmundrinās mani
galvā jau sāk skanēt jautrie darbīguma zvani

[Radio Naba raidījums] “Bioritmi” tikko izskanēja, tā ka pietiks spamot cibā un pēc 5 minūtēm būšu gultā :-)

Vakar padzēru Tereško miega tēju ar medu, aizgāju gulēt ap plkst. 24.15.

Šorīt pamodos plkst. 9. It kā jutos izgulējies, it kā varētu celties... bet... atkal aizvēru acis un snaudu tādā kā pusmiegā līdz 11-tiem. Arī tagad esmu ievilcis laptopu gultā... Negribas mazgāties, negribas vārīt auzu pārslu putru, negribas nekur iet — jo viss taču jau nokavēts un viss iekavēts un viss par vēlu un vispār...

Baiļu nav. Ir tikai kaut kā... skumji... bet savā ziņā arī labi — galu galā, gulēt, mētāties pa gultu man patīk — tad jau es šobrīd daru to, kas man patīk :-)

Vajadzētu Gribētos izveidot savā dzīvē tādu kā rāmīti, kas man ļautu uztraukties par nodarboties ar sadzīviskām lietām noteiktos laikos, un tad noteiktos laikos strādāt, noteiktos laikos mācīties, noteiktos laikos izklaidēties (izklaidēties arī vajag ir ļoti patīkami). Dzīve pēc grafika būtu būs tik jauka un viegla!!!

Faktiski tāpēc jau šis puksts top, lai es pats neaizmirstu, kādā purvā esmu iebraucis ar šito dzīvi bez plānošanas, noteiktības un konkrētības. Ar visām šīm ilūzijām...

Smaidu. Kāpēc raudāt? Kā ir, tā ir, un ir labi. Tagad un Te.

Ir plkst. 11.11 — smuki cipariņi rindā. Labs laiks, lai pieceltos, nomazgātos, izvārītu auzu pārslu putru un sāktu kaut ko mainīt savā dzīvē :-)

Šorīt pamodos, un man bija izjūtas:
— vispirms likās, ka krūtīs sirds vietā kaut kāds tukšums, gaišs, bet kluss
— tad pastiepu roku, un... kaut kā sagribējās, lai roka pieskartos siltai mugurai... nevis palagam
— ārā lija lietus, es atslābu un man kļuva tik labi, vienkārši gulēju un baudīju mirkli; man patīk gulēt zem siltas sedziņas un klausīties, kā laukā līst (-:

Vakar tā arī nesaliku mantas... nu, vismaz izmazgāju drēbes veļas mašīnā. Man vienkārši vajag vairāk atspringt, tāpat es autō mantu pārvešanai dabūšu tikai ap 2., 3. vai 4. datumu. Tad kāpēc springt tagad :-)