Šodien labs garastāvoklis :-) + par A. Briāna ielas istabu.
Lasu iepriekšējos ierakstus — un nesaprotu, kas man bija uznācis! Nu kur tāda šausmīga nospiestība un gruzons!?
Redzu, ka esmu uzrakstījis arī dažus komentārus, kādus nedrīkst rakstīt — jo "apdirst" to, kas citiem patīk — nedrīkst! Vai nu jāpiedāvā kaut kas jauks, vai arī jāpaklusē! Man pašam netīk tādi noliedzēj un negatīvisti — tieši tāpēc es arī neskatos TV un nelasu portāļus, jo apnika tās negatīvisma straumes! Bet pats!?
Tagad man ir labs garastāvoklis :-)
— — —
Šonakt nakšņoju A. Briāna ielā (5 minūšu gājienā no Brīvības ielas dzīvokļa). Vārdu sakot, ar A. Briāna ielu ir viena figņa. CSDD biroju ēkā, kas atrodas netālu, ir instalēts kondicionētājs, kurš nežēlīgi šņāc. Un vēl vienai ēkai turpat blakus ir līdzīgs. Tā ka naktī tur nebija kluss — un ventilatoru šņākšanas troksnis ir viens no kaitinošākajiem pasaulē! Tad, kad aizvēru logu, tad gan bija normāli.
Starp citu, tikko zvanīja namīpašnieks, solīja, ka šodien tiksies ar kondicionētāju īpašniekiem un risinās to lietu, jo pats neesot gulējis dēļ tā (viņš dzīvo tajā pašā mājā).
Tā ka nezinu, vai palikšu A. Briāna ielā. Kāpēc izvēlēties to, kas ir tikai nedaudz labāks par esošo, strēbt karstu? Labāk tomēr pagaidīt, kamēr sameklēšu kaut ko perfektu!
Sarunāju (hehe, nu, tas bija monologs no manas puses patiesībā) ar A. Briāna ielas istabas īpašnieku tā, ka līdz svētdienas vakaram izlemšu, vai palikšu, vai nē — un iemaksāto naudiņu (pusi no mēneša maksas, kura nau liela, mazāka par Brīvības ielas istabas īres maksu) viņi varēs paturēt jebkurā gadījumā (tā sakot, paldies par pūlēm — negribas jau arī labus cilvēkus čakarēt manas psihošanas dēļ).
Telefona sarunā namīpašnieks izteica frāzi "Jūs man simpatizējat" — vai man jākļūst uzmanīgam? :-D
— — —
Ir arī tāds aspekts — man šausmīgi negribas vēlreiz pārvākties. Pirms tam atkal viss būtu jāškiro; tad vēl tās mēbeles, kuras būtu jāstiepj, vārdu sakot — mazliet nolaižas rokas! Un, ja tā pavisam no sirds — man briesmīgi patīk šis Brīvības ielas dzīvoklis un mana istaba tajā! Nu ne jau tāpat vien es uz šejieni atnācu dzīvot!
Tikai šis nolādētais troksnis — nu tīri objektīvi, man ir skaļākā istaba visā dzīvoklī izvietojuma dēļ!
— — —
Un zināt, kāpēc man šodien ir tik labs garastāvoklis? Es vakar, skrienot, domāju par [savu] nāvi. Tā štukoju, ko es gribētu pirms nāves izdarīt (piemēram, sakārtot savas mantas un vispār lietas). It kā jau tā ir negatīva tēma; toties, kad vienā svaru kausā noliek nāvi, tad viss pārējais uzreiz nemaz nešķiet tik slikts un tik grūts, gluži otrādi! Nu man taču dzīvē ir iedalītas samērā labas kārtis, tikai es viņas kaut kā jocīgi izspēlēju!
— — —
Tātad, ko es darīšu sestdien? Sestdien es aizbraukšu uz Depo un iegādāšos Paroc (vai kādas citas firmas) akmens vati, un nodarbošos ar skaņas izolācijas eksperimentiem Brīvības ielas dzīvoklī. Man taču ir mašīna, kurā es varu viskautko vest! Jo bēgt un mētāties katrs māk; bet kaut ko konstruktīvu darīt — tur ir nepieciešams tāds cilvēks, kāds esmu es :-)
— — —
Kaut kā tā :-) Un jā, es nezinu, ko es gribu — un uzskatu, ka tas ir normāli! Kaut kādi klejotāja gēni manī mīt, kas neļauj palikt ilgstoši vienā vietā! Tikai es viņus apspiežu — bet laikam tā darīt nedrīkst, jo apspiesta iekšējā būtība izraisa nomāktību! Man patīk ik pa brīdim mainīt visu, un, kad es to atzīšu un pieņemšu, tad arī kļūšu pa īstam laimīgs!