Neko ļaunu jaunu nepateikšu, bet Rainis was sick as fuck (and I like that)

"Ļauns vakars, velns palīdz" -- vot no kurienes šis? How evil and twisted you must be to say something like this!? Un tā "miroņsvecīte" FFS? "Nesat nazi!". WTF!? Man patīk! "Veikti visi trūdi, Lede guļ puķes miegu, rīta rasas slacināta!". Nu te nevajag vairs vārdus, to visu lugu var izvazāt pa citātiem!!!

Man ļoti patīk vizuālais noformējums šim: Luga Spēlēju Dancoju un skaņas ohhh, nu tā vispār ir klasika, kas manā galvā attaisno Iļģu eksistenci, pārējos viņu darbus es nespēju uztvert, tā ir kaut kāda paralēla eksistences plāksne)

Īsi sakot, Iļģi rullē. Un Stiebra rullē.

P.S. Es ļoti drīz slēdzos uz friends only, jo nu es te bārstu gan mēslu, gan pērles, un uzskatu, ka labie cilvēki ir tās pērles pelnījuši (sūdus arī, jo bez sūdiem nekas neaug), bet cūkas arī jau ir paēdušas. Nekad vairs negribu anonīmiķu komentārus ne pa tēmu, kā tepat pirms dažiem ierakstiem. Kaitina tupi cilvēki.

IP adreses jau esmu savās darba vietās atskatījies tā, ka godīgi sakot vairs negribas. Ja šis ir pēdējais ieraksts, ko tu redzi, bet gribi redzēt vēl, komentē (skrīnoti). Tādas lūk lietas. Speciāls sveiciens Denisam, kā jau pienākas.

Nejauši nokļuvu ballītē Pērlē. Biju tur (dejoju, smēķēju, runājos, dzēru, jā — tieši tādā prioritāšu secībā) līdz pussešiem rītā.

Esmu sajūsmā.

Tagad es zinu, kā jātusē, esmu atradis pareizo ceļu: 1) industriālā mūzika 2) tādas ballītes, kā Pērlē. Tāds nepiespiests teatrāls sterilums, netveramas ilūzijas, jo ilūzijas ir skaistākais, kas ir pasaulē!

Izklaidējos kā pieaudzis cilvēks, un bija tik tik tik labi.

Pozitīva, personības augšanu rosinoša pieredze.

Kaut es varētu izteikt, cik labi, cik garīgi pamodies šobrīd jūtos! Ka var būt arī citādāk, ka var būt tik daudz labāk, nekā man parasti ir, ka es varu, ka ir tādas vietas, kur es jūtos tik labi! Guvu milzīgu pozitīvu impulsu. Paveicās! Kaut kāda smalko stīgu vibrāciju rezonanse, tik gaisīgi netverami nejauši pēkšņa un patīkama!

P.S. Arī šoreiz eksperimentālos nolūkos uzsāku mazo sarunu pie bāra letes ar jaunu sievieti, šoreiz saruna izdevās vēl daudz labāk, nekā Nabaklabā. Mazo sarunu aksiomas es teorētiski zinu, un sāk izdoties tās pielietot dzīvē :-) Viegli uzsāku, un viegli palaidu pēc tam vaļā, un šoreiz pēc manas iniciatīvas :-) Eksperimentēšana tiks turpināta.

Jūtos lieliski!!! Sen tā nebiju juties!!! Bija tik dīvaini, vienkārši uzvedos tā, kā man vislabāk patīk, un cilvēkiem tas patika, viņi (viņas!!!) nāca pie manis, tas ir tik dīvaini, ka es kādam patīku. Tik instinktīvi patīkami, ka ciniskais prāts uz mirkli atslēdzās un bija vienkārši prieks un dejošana un komunikācija.

P.P.S. Bildīte, kura attēlo kādu no šī brīža emociju spektra aspektiem (“savējie sapratīs”):

Gulēt aizgāju šorīt ap 8:30 un piecēlos 13:00, tāpēc dīvaina sajūta, drusku eiforija vai kaut kā tā.

Plāns ir pagulēt vannā, klausoties podraides “Радио-Т” 323. izlaidumu, pēc tam aiziet uz filmu “π dzīve”. Prasās kaut kas fantastisks, no ikdienas atšķirīgs; biļeti jau iegādājos.

atkal atradu bezrūpību un vieglumu, kuri man kādu laiku bija pazuduši :-)

pazuda (pārkausējās kādā labākā domu substancē) dīvainās, nekonstruktīvās, ar apsēstību bezmazvai robežojošās mīlestības(?) un greizsirdības(?) (kucēniskums (c) mala un suņ-uz-siena-kaudzes-īciskums) jūtas, kuras mani bija mocījušas un ēdušas kādu laiku (sakarā ar kādu burvīgu jaunu sievieti), un tagad ir tik daudz labāk :-)

viss labais, lieliskais, tuvais, domas, sarunas, darītais, kas ir bijis mūsu starpā, nekad pilnībā nepazudīs no manas atmiņas, un, ...

patīk!

P.S. Par spīti tam, ka alkohols vairs nestimulē, un no (arī vairs nikotīna eiforisko "sitienu pa smadzenēm" nedodošajām) cigaretēm jau dīvaina sajūta mutes dobuma gļotādās (man tā patīk labās sajūtas, ko dod alkohols un nikotīns, ka es nevaru atturēties, man vajag negausīgi vēl, vēl, vēl, pat ja zinu, ka ir jau par daudz un veltīgi), es neiešu gulēt, un stiepšu šo dienu maksimāli garu, jo bezmiega eiforija ir tik lieliska, un tad beidzot atlūzīšu dziļā bezsamaņas miegā, no kura modīšos tik daudz labāks un mierīgāks!

P.P.S. Un vēl kristāldzidra apziņa, pat ticība tam, ka cilvēka dzīvi izveido cilvēks pats (tas jau bija senzināms), un ka cilvēks spēj izveidot savu dzīvi!

P.P.P.S. Apmēram šādi es viņu redzēju (un vēl joprojām redzu, iedomājos) manā prātā... nevis reālitātē, protams, jo reālitāte visu sagrauj, bet nu... varbūt tomēr kādreiz :-)

biju uz Andrejsalu, pasēdēju uz mōla, pēc tam uz tā paša Andrejsalas jumta, pavēroju vienu jaunu sievieti uz jumta un tad vēl vienu pārīti ap to māju (viņi tikai runājās un pat nesūcās, un pat nesāka drāzties, ehhhh)

šovakar izdzerti 2 cēsu Džoņ-Pinja-Kolādas 1,5 trauki

ja tā padomā, iepriekšējās 2 darba vietas esmu zaudējis tieši jūlijā, dēļ tā ka jūnijā nestrādāju

Jo taču jūniji un jūliji nav domāti darbam, jūniji un jūliji ir domāti tik smaržīgi zaļiem vakariem kā šis, tik skaistām, siltām naktīm, tik garšīgam gaisam, velo un jumtiem un mitrai zālei un smaržām un Daugavai un jūrai

kā lai atrodu man otru pusīti, kurai ir tikpat daudz neatdodamu kredītu kā man, tikpat daudz citu problēmu dzīvē, bet kurai tāpat kā man patīk sekss un alkohols un pēclietus smarža un velo un haoss, melanholija un industrija, depresīva un impulsīva, pofigisms savienojumā ar totālu kontrolfrīkismu :-)

ak, kā gribas vēl iedzert, un vēl braukt ar velo līdz bezspēkam, tad atlūzt zālē vai sūnās, pagulēt, tad atkal mīties, bez truliem mērķiem, ar lielisku baudu un prieku :-)

Šodien diezgan pamatīgi noguru darbā — absorbēju kārtējo jaunas informācijas kaudzīti.

Tad vēl sadistraktējos un taisno ceļu vietā sāku staigāt līkumotos, aizmirsu, ka viss ir tikai joks un ilūzija, pārstāju smaidīt.
Būs vienreiz jāietetovē uz rokas "Why So Srs?" ^_____^

Tagad tāds viegli eiforisks garastāvoklis. Gribas vai nu piedzerties (bet tad rīt būs grūti, tāpēc ne), vai arī seksu (bet neesmu laicīgi parūpējies, lai būtu ar ko, tāpēc arī ne).

Dzīve ir vienkārša un skaista, it īpaši, ja to pats sev nesarežģī :-)