Wednesday, June 30th, 2010
Dekompozīcija: ģimene, radi
Sāku mazliet dekompozicionēt $subj., nu tur “māte”, “tēvs”, “māsa”, “māsīca”, utt.
Nu, tas nav domāts citu acīm.
Patiešām.
Un manu kompleksu pret dzimšanas dienām.
Patiešām.
Šausmīgi tas viss ir. It kā vienkārši... bet tā atsita vienu M. Tvain stāstu, laikam no grāmatas “Vientieši ārzemēs”, kur anatoms izķidā ķermeni, par jūtām, tīri mehāniski, skaņa no auss parausta nervu un nervs parausta asaru dziedzeri un subjekts sāk raudāt, jo sadzirdējis bēdīgu ziņu... bet patiesībā tā arī ir... ķīmiska reakcija šūnās. Nekas vairāk.
Kaut arī visiem poxuj un Y SO SRS :-)
— — —
Nē, tad jau labāk strādāt :-)
Dekompozīcijas turpināšana; dekompozīcija kā problēmu risināšanas vienīgā iespēja
Kādreiz izsliets vidējais pirksts man nozīmēja “fuck you” un likās baigi rupjš žests. Tagad man tas ir tikai pirksts, tāds pats, kā visi citi.
Kādreiz krievu valodas vārdi “хуй, пиздец, ёбнутый итп., итд.” likās šausmīgi rupji. Tagad tie ir tikai vārdi, nedaudz “ietonēti”, bet būtībā tādi paši, kā citi.
“Bitch”? Nu, suns (sieviešu dzimtē). Nekas īpašs.
— — —
Starp citu, arī eksistenciālas bailes pakļaujas dekompozīcijai — un, kad bailes dekompozicionē, tad tās vairs nav tik šausmīgas. Tikai grūti atdalīt subjektu no objekta, tā sakot. Nu kā grūti — es vēlos teikt, ka ne vienmēr sanāk.
— — —
Par problēmu risināšanu: sarežģītas problēmas nav iespējams atrisināt. Ir iespējams risināt vienkāršas problēmas.
Jautājums: kā risināt sarežģītu problēmu? Atbilde: sadalot sarežģīto problēmu vienkāršu problēmu kopumā un risinot atsevišķās, vienkāršās problēmas katru atsevišķi, pa vienai vien, one at the time.
Vuvuzela nedzirdētā, pienenes neredzētās, reālitāte zūdošā
Vēl viens garlaicīgs, bezjēdzīgs fuck-ts no manas dzīves: es nezinu, kā skan vuvuzela :-)
Reāli nekad neesmu dzirdējis. Ceru, ka arī nedzirdēšu :-)
— — —
Arī pienenes šogad nepamanīju. Ne kā ziedēja, ne kā pārziedēja un pūkojās.
— — —
Tātad eju pareizajā virzienā — arvien tālāk no reālitātes. Vēl tik izdomāt, kā ar visu šito uzturēt savu ķermeni un prātu — kalorijas, minerālvielas, vitamīni, dzīves vieta (šī jēdziena dekompozīciju tagad te neveikšu, kaut vajadzētu patiesībā, labs prāta vingrinājums), dažas lietas, ko esmu parādā (hmm, atkal vajadzētu dekompozīciju) citiem cilvēkiem.
Tobiš, dīvains es jau esmu. Tagad vajag kaut kādu impresīvu skill’u iemācīties, kaut ko dīvainu sākt darīt, lai nebūtu tikai tupi dīvains, bet oxujenno dīvains :-) Šīs vēlmes izcelsmi arī vajag dekompozicionēt un izķidāt — neticu, ka tas ir tikai pārošanās instinkts.