Šodien alkoholus nedzeršu. Katru darba dienas vakaru iedzert ir bišk pa grūtu. Visas tās 5 stundu gulēšanas, paģiras. Maķenīt noguru.

apņēmos vienu jocīgu lietu.

un! man izdosies. kas gan varētu būt sliktākais, kas notiks? kas gan varētu būt labākais, kas notiks? :-) es nezinu. bet es uzzināšu :-)

Līdz 2014. gada 4. februārim (ieskaitot) nedzeršu alkoholus.

Drusku par daudz svētku, drusku par daudz paģiru, drusku par daudz rezultātā nepadarītu darbu un nepatikšanu.

%-) → :-)

Vispār šobrīd pēc baseinā nopeldētā kilometra un saunas pēc tam ir tāda forša labsajūta ķermenī, droši vien arī bezmiega (ī, kā es ienīstu bezmiegu, kurš vakaros neļauj aizmigt un rītos neļauj piecelties) nebūs ^__^

Pārlasīju savu iepriekšējo ierakstu un izlēmu, ka jau tuvākajā laikā došos pie speciālistiem labot savu galvu. Tieši tagad, kad viss it kā ir labi, un liekas, ka ja tikai "mazliet saņemtos" (haha, tik daudzas reizes "tikai mazliet saņemties" nav sanācis), tad būtu labi. Galu galā, nekad neesmu bijis ne pie psihologa, ne pie psihoterapeita, ne pie psihiatra, un tas būs vismaz izklaidējoši. Iespējams, dārgi, taču — ja padomā, cik man visādi nomāktības izraisīti izlēcieni un pakāstie darbi ir izmaksājuši, tad nemaz tik dārgi vairs neliekas :-)

Starp citu, viena no depresijas īpatnībām ir tāda, ka ir tik neizturami garlaicīgi (tevi neaizrauj nekas no tā, kas kādreiz patika), ka brīžiem tu dari visādas trakas lietas, lai tikai kaut cik izklaidētu sevi :-)

bet īstenībā

es uzkāros uz vairākām stundām absurdu, neizpildāmu, nereālu vēlmju, neizpratnes, neesošas informācijas, savu iedomu virpulī, paralizēts, skumjš

bet tas nekas

izlēmu

es kļūšu vēl viengabalaināks, vēl aktīvāks, vēl stiprāks!

tik ļoti apnikusi šī permanentā gadiem ilgā identitātes krīze, ka... ka vienk. kļūšu par jebko kas man ienāks prātā!

haha, rīt ceturtdiena ar blīvu programmu, gaidu ar nepacietību :-)

mēģināšu

3 dienas izturēt bez internetiem (izņemot gmail un cibas freidlisti) un ar limitētu alkohola patēriņu (ne vairāk kā 2 alus bundžiņas diennaktī, drīkst arī pintes)

tam nevajadzētu būt grūti, es to laikam varu, pareizāk sakot, es vairs nezinu, vai to varu; es tikai zinu, ka tad, kad tā ir izdevies, tad prāts kļūst priecīgāks un skaidrāks, optimistiskāki dzidrāks, es laimīgs

atkarības jāuzvar

jo nu jau reāli sāk traucēt tā draz-internetu lasīšana, lasu, lasu, lasu, lasu, galva dulla, neko nevaru vairs izdomāt un padarīt, nekam nav laika

un galvenais, ka bezjēdzīgi, tas neko nedod; bezjēdzīgi nevajadzīgas ciešanas un mokas

apnika, ka nekāda progresa dzīvē, tik regress un sabrukums

nedomāju, ka tā tam jābūt, nedomāju, ka tas ir normāli

dzīvei ir jābūt vieglai un vienkāršai

Šonedēļ darbā ierašanās laiku statistika: 13:xx, 13:xx, 14:xx, 12:xx, kaut bija gribēts 9:30 x4 (un gulēt iets bija laicīgi). Darba vietā mana produktivitāte šonedēļ niecīga. Arī pārējos dzīves aspektos totāls nekas, totāla apātija.

Tagad qgmr101 aizies līdz mājām, paņems auto atslēgas, aizbrauks pie jūras, pastaigās, paelpos gaisus. Un rīt sāks mazliet citādāku dzīvi — ar laicīgu celšanos, produktīvu strādāšanu, laicīgu iešanu mājās, internetu nelasīšanu, sevis daudz maz sakārtošanu un ... un ar ļoti maz vai vispār bez šmigas.

Jo! Cik tad var nīkuļot! Pagājušonedēļ noskrēju tikai 24 km, šonedēļ vispār nav skriets! Dzīve, bļin, paiet!

Būs, protams, arī klupieni. Būs. Nekas.

Bet par to visu domās rīt. Šodien, tagad — uz jūru :-)

Lūk manas pārdomas vakar bezmiega vakarā — runas atšifrējums no diktofōna, jā, es runājos ar diktofōnu, tik tāļi jau sevi esmu novedis, bwhahahahha :D
«Es nestrādāju; un es arī pēc darba neatpūšos. Tāpēc mana dzīve ir kā ... kā pelēka vienāda līnija. Tā kā miruša cilvēka kardiogramma, vienkārši plakana līnija.»

— — —

Tātad, šobrīd sēžu darba kabinetā; kūpinu vīraku — pirmo reizi mūžā un man faken patīk šī sajūta; lasu cibu, twirteri, draugiem.lv; klausos Radio Naba — brīnišķīgo raidījumu “Bitīt Matos”! Jā, dažam varētu likties, ka es jūdzos — patiesībā ir jau tā; es lūstu! Un tas ir labi; jau cik gadus locījos pa visiem vējiem, locījos un kunkstēju un neko nedarīju, pietiks!!!

Rodas sintēze; rodas domas! Rodas domas, ka es, patiesībā, neesmu ieslodzīts! Es visu vēl varu paspēt, visu varu izdarīt; es esmu brīvs!!! Visas restes, ierobežojumi — izdomāti un neīsti; to nau.

Tātad haotiskie principi:
— darbā močīt, reāli močīt; slimīgi močīt — ar pilnu pašatdevi; jā, varbūt tā vairs nebūs šī konkrētā darba vieta: vienalga! Ne jau atalgojums, kolēģi, programmēšanas valodas, termiņi, operētājsistēmas nosaka močīšanu; močīšanu nosaka močīšana! Viss pārējais tikai traucē!
— sevis apgreids, intelektriskā ziņā: ja es spēju 1 stundu vingrot un 30 minūtes skriet, tātad es spēju vismaz tikpat ilgi mācīties!!!
— visi nepadarītie darbi, domas: tiem vieta nevis galvā, bet google tāskos; viss, man apnika, ka šie sūdi aizņem manu smadzeņu ciklus!!!
— play hard: “kost”; dejot; skriet; vingrot; līdz spēku izsīkumam!!!
— visas lietas, kas man patīk: saldumi; filmiņas like Odyssey 2001 un HAL9000 tajā, vīraks; tīrība; interneti, bloki, miers; daba; sāk iepatikties vasara pilsētā; darbs laukos! — No šā kausa dzert, līdz vairs nelien, un pēc tam vēl dzert;
— nospļauties uz visu to, kas man ir vienaldzīgs!!!
— visas manas “neķītrās” lietas, manas sīkās fantāzijas: reālizēt! No matter what!
— šis punkts jau ir iesākts: pilnībā aizmirst tādu jēdzienu kā "ziņas"; es jau neskatos TV; nelasu portāļus — jo ziņas ir huiņa, piedodiet, ziņotāji! Un patiesībā ziņotāji to arī apzinās, tik paskatiet, cik ciniski ir īstie žurnaļugas!
— komunikācija ar cilvēkiem!!! Nu nevar sēdēt alā visu laiku! Nevar!!! Cilvēks ir sociāls dzīvnieks — bez citiem cilvēkiem jēgas nau!
— askēze! atteikties no visām nevajadzīgajām lietām; lai lietu būtu maz, bet kvalitatīvas.

Un ko nozīmē grūti: tik ilgi, kamēr spēšu nodrošināt sevi ar nepieciešamajām kalorijām, fizisko aktīvitāti un dzīves vietu, viss ir kārtībā! Un cilvēkam — lasi: man — vajag tik maz laimei!