Vakar ar hedera un mala bijām uz folkkoncertu Melnajā piektdienā. Redzesloka paplašināšana un tā, Melno piektdienu nekad pirms tam nebiju apmeklējis. Koncerts bija interesants (kokles, dūdas, ģīga un vijoles), uz dančiem nepaliku.

Šodien saule riet plkst. 17.00, gribas aizbraukt uz Mangaļsalu paskatīties... ja paspēšu paēst, saģērbies un uz 224. mikroautobusu, tad paspēšu un aizbraukšu, ja ne, tad ne. Auto stāv bez OCTA's un akumulators stāv manā istabā, LOL.

Eksistenciālā piezīme sev: nekad nekad nekad nekad nekad vairs nenokļūt šādā situācijā kā tagad. Paredzēt rīcību kaut dažus gājienus uz priekšu. Domāt un neslinkot. Neskumt un darboties.

— — —

Tas, ka auto akumulators bija izlādējies, un auto nevar piedarbināt, mani vakarnakt nepārsteidza. Tā gadās, ja auto vēsā laikā ar ieslēgtu signalizāciju trīs nedēļas netiek kustināts. Starp citu, arī manas [ne]rīcības sekas. Varēju jau izkasīties un pirms nedēļas tomēr mazliet pabraukt, lai uzlādējas. Lai nu kā, naktī aķi atnesu mājās, pieslēdzu pie improvizēta lādētāja — monitōra barošanas bloka LOL, bet ko, normāli, 14 volti paliek 14 volti — tagad akumulators ir uzlādēts un spēka pilns. Jāaiznes tik atpakaļ un jāiesavieno automašīnas elektriskajās ķēdēs.

— — —

Ieliku manā kuņģī šorīt banānu, vārītus rīsus, dažas šprotes eļļā, vārītu olu, sviestu. Fiziskais ķermenis kādu laiku ilgāk varēs atkal eksistēt.

— — —

Paldies tai/tam/tiem, kurš/kura/kuri vakar sakopa virtuvi, vismaz prieks no rīta, ka var rosīties tīrā virtuvē, nevis bezjēdzīgā bardakā :-)