Monday, February 11th, 2013

Time	Event
8:32a	neērta vieta pasaule ir neērta, neērta, neērta, neērta vieta bet tu to esi pelnījis un tur ir tava vieta BĒRNĪBAS MILICIJA - Pasaule Ir Neērta Vieta (2012) - YouTube Current Mood: restless Current Music: BĒRNĪBAS MILICIJA - Pasaule Ir Neērta Vieta (2012) - YouTube (Comment on this)
9:48p	Mazcennieks nomaksāts, darbs lauž galvu Tā, esmu nomaksājis Mazcenas mobilo, līdz ar to mobilie izdevumi samazinās divkārt, yay. Tā ir labā ziņa. Dzīvē notiek labas lietas arī. No darba gribas vemt. Šodien ierados plkst. 9:20, un gandrīz visu dienu vienkārši nāca vēmiens. Biju vēl arī neizgulējies. Jocīgi, iepriekšējā darba vietā man visu dienu gribējās lasīt internetus, šajā negribas un es nelasu viņus, bet toties šajā vietā gribas vemt. Pat nezinu, kas ir labāk/sliktāk. Varbūt vēmiens nāk no tā, ka no rīta ēdu pārslas ar pienu. Rīt neēdīšu. Cerams, ka būs labāk. Un vēl, šodien, pateicoties tam, ka visu dienu neizgulējies, droši vien spēšu pat aizmigt. Vakar lielāko daļu nakts biju nomodā, bezmiegs ir drausmīgs, neko nevar padarīt un pagulēt arī nevar, un arī nākošo dienu tas izposta — bezjēdzīgas ciešanas. Vēl jāiztur 17 dienas. Cerams, ka rīt būšu izgulējies un vieglāk būs panest šo bezjēdzīgo absurdu — neputekļaino darbu, vieglo ikdienu un absolūtu cerības trūkumu, ka kļūs labāk. Nedrīkst apvainoties uz dzīvi, par dzīvi jāpriecājas, varbūt par to tā atmetīs atkal kādu prieka kriksīti kādreiz, pēc tā tik izmisīgi alkstu :-) Palasīju budisma pamatnostādnes, es domāju, ka tēze par vēlmju izraisītām ciešanām ir visnotaļ pareiza. Bet kā lai tiek vaļā no vēlmēm? Jo, ja man ir tik slikti, tad tas nozīmē, ka es dzīvoju nepareizi, un labāk nekļūs, kamēr nesākšu pareizu dzīvi. Eh. Instinktīvi jau liekas, ka vēlmes ir labas, ka tās vismaz kaut kā virza uz priekšu, bet te izrādās — nekā nebija, vēlmes ir kaitīgas. Esmu sapinies. Gribētos kaut dažas dienas laimīgas saņemt avansā, lai atcerētos, ka vispār var būt labi. Esmu jau aizmirsis, kā tas ir, kad ir labi. Nav uz ko tiekties :-/ (2 Comments | Comment on this)
10:28p	Buda laimi atnesīs Varbūt šonakt sapnī atnāks Buda un pateiks, kā atrast laimi dzīvē ^___^ Rīt brokastīs ēdīšu vārītus rīsus. Ilustratīvajā fotogrammā esmu attēlots es, kāds kļūšu pēc apgarotības un apskaidrības gūšanas: (1 Comment | Comment on this)
10:59p	Dzīves filosofija Es domāju, ka manai dzīvei šobrīd pietrūkst vadmotīva, idejas. Tagad, kad ilūzijas ir sagrāvusi skarbā reālitāte, un dzīve mani beisiklī ir izdrāzusi, no driskām un atliekām celšu savu stipro pili. No visādām drazām un seksuālitātes, kura vairs netiks reālizēta. Vienīgais komponents, kurš man šobrīd pietrūkst, ir kucēniski bērnišķīgs prieks. Pārējais man jau ir — nesakopta dzīvesvieta, tieksme pēc alkohola, neeksistējoši hobiji, šķirta laulība, sarūsējusi automašīna, sapists prāts, mērķu neesamība, hroniski depresīvi stāvokļi, nīkulīgs ķermenis, forever alone, sagrauti ideāli un nevajadzīgas zināšanas. Kā jau teicu, man pietrūkst tikai prieka. Bet narkotikas ir dārgas, un arī naudas man nav. Un tomēr ir jābūt vadmotīvam, vibrējošai mugurkaula stīgai. Ideja ir vienkārša: kaut ko sasniegt tomēr ir iespējams, taču tam sasniegumam ir jābūt iekšējam, un mazam; principā, līdz kāju atstiepšanai atlikušajā laikā pat izdarot vienu vai divas lietas, kuras pašam kaut cik patīk, ir labāk, nekā mokoši vilkties un neizdarīt vispārīgi neko. Sapņi par skaistiem dzīvokļiem, intelektuālām attīstībām, lielām algām eiropās, radošu darbību un laimīgu kopdzīvi lai paliek jauniešiem, man tie ir kaitīgi un man tā nekad nebūs. Ilūzija par iespējām, visas šīs grāmatas un interneti, tie ir visbriesmīgākie maldi un fatamorgāna. Daži kaut ko sasniegs, taču tas ne obligāti būsi tu. Vispār, visa šī huiņa ir tikai tāpēc, ka man vajag atkal atsākt skriet, tad ķermenī izdalīsies atkal endorfīnu ķīmijas un kļūšu priecīgs. Tikai kā lai atsāk skriet šajā pelēkajā, riebīgajā sūdā, kurš pārklājis visu zemi un negrasās atkāpties. Current Music: kaut kāds metāls pa Radio Naba (7 Comments | Comment on this)
11:27p	() Dziļi savā prātā es vēl joprojām nemāku samierināties ar to, ka nekā nav. Ka nekā nebūs. Ka nekas nav sasniedzams. Mēģinu apmuļķot sevi ar sienu krāsošanu un skriešanu un darbu, — kaut pareizais ceļš ir rīsu bļodiņa, lāviņa gulēšanai, atslēgti interneti, fiziskas nodarbes (kamēr ķermenis to spēj) un izslēgts dators. Un arī tas nav nekāds pareizais ceļš. Pareizā lieta ir nebūtība. Un vispār nekas nav pareizs. Bet tas nekas, rīt atkal būs ļauna diena. Vai jauka diena, jaukas dienas ir patīkamas, tās ar savu patīkamību un jaukumu atnāk un ar spilgtiem zīdiem uz laiku noslēpj patiesību, lai pēc tam iemestu vēl melnākā bedrē. Patiesībā es ticu, ka dzīvē ir skaistums, prieks un progress. Tikai šajā loterijā man nav paveicies. Man piešķirta cita loma. Buda, atnāc sapnī un paskaidro man lietas, lūdzu. (5 Comments | Comment on this)
11:45p	atnāks vieglums Atnāks sapnī Buda (jebkādā no veidoliem) un uzdāvinās man vieglumu. Rīt ēdīšu vārītus rīsus un jutīšos viegli un labi. Visu mūžu. Current Music: Ladytron — Flicking Your Switch (Comment on this)

<< Previous Day

2013/02/11 [Calendar]

Next Day >>