Freedom's captive

Mani spilgtākie iespaidi NRM 2011 pusmaratona distancē
Mana kavēšanās. Ierados kādu laiciņu pēc plkst. 8.00, starts ir plkst. 8.30; nesteidzīgi pārģērbu apavus un T-kreklu; tad konstatēju, ka pie garderobēm ir pagara rinda! Vārdu sakot, starta koridorā ieņēmu vietu divas minūtes līdz starta signālam, pie tam beigu galā. Nākamreiz nākšu laicīgāk :-)

Nokļūšana. Parasti skrēju no mājām, līdz ar to sāku skriet ideāli gatavs un svaigs. Šoreiz bija jāņem vērā tas, ka līdz skrējiena vietai vēl jānokļūst. It kā nekas īpašs, bet tomēr nepierasti.

Pirmā reize kompānijā. Pusmaratonu oficiālās sacensībās skrēju pirmo reizi. Pirms tam biju skrējis šo distanci tikai vienatnē. Sajūtas ļoti atšķirīgas. Īpaši iekrita atmiņā skaņa, ar kādu dažus simtus metru pēc starta tūkstoši kroseņu pāru pieskārās asfaltam. Un vispār ļoti interesanti skatīties, kā cilvēki skrien, kāds ekipējums, kāds solis.

Balonu medības. Trasē bija ātruma turētāji ar baloniem. Oranžie tiem, kas trasi veiks 1:45, zilie — 2:00 un zaļie — 2:15. Redzēju

celies, viņš turēja tempu 2:00.

Kad vairākas minūtes pēc starta signāla kopā ar simtiem citu skrējēju šķērsoju starta līniju, kaut kur tālumā redzēju tikai zaļos balonus, arī tie pazuda aiz līkuma! Tā ka visu distanci veicu, ķerot balonus.

Zaļos balonus noķēru apmēram uz Vanšu tilta, zilos — kaut kur Krasta ielā pa ceļam uz Dienvidu tiltu, oranžos ilgi, ļoti ilgi nevarēju pat saredzēt — tos panācu un apdzinu tikai kilometru pirms finiša.

Ja nebūtu tempa turētāju, es noteikti būtu noskrējis lēnāk.

Ūdens — labi. Parasti, kad skrienu, man nav līdzi ūdens, tāpēc biju tā arī pieradis. Izrādījās, ka ūdens pieejamība trases dzirdināšanas punktos ļoti atvieglo skriešanu — malku var izdzert, ar pārējo aplieties un atdzesēties. Ļoti laba lieta. Ūdens punktā uz Krasta ielas satiku

kaukau ar atsvaidzinošu sūklīti, forši tā satikt pazīstamu cilvēku :-)

Episkā pulsometra pīkstēšana. Kad panācu un apdzinu oranžos balonus, panācu arī kādu skrējēju, kurš bija paņēmis līdzi pulsometru. Pulsometrs pīkstēja — tā tie dara, kad pārsniegts vēlamais pulss. Pie tam pīkstēja izmisīgi! Domāju, ka apsteigšu šo skrējēju, un skaņa pazudīs, bet nekā, skrējējs bija uzsācis finiša spurtu, tā ka uzmundrinošo pīkstēšanu dzirdēju vēl kādu laiku! Sajūta apmēram kā filmās, kad, piemēram, kodolreaktors ir pārkarsis un pēc minūtes sprāgs, un mēraparāti pīkst un mirgo :-)

Ļoti ātri un viegli paskrēja laiks. Šoreiz skriešana sanāca tik interesanta, ka laiks aizlidoja vēja spārniem, visu laiku bija interesanti. Varbūt tieši tāpēc arī skriet bija diezgan viegli :-)

Ļoti laba izklaide bija “panākšana”. Izvēlējos kādu priekšā skrienošo ar spilgtu apģērbu, un tad “pieķēros” viņam vai viņai ar skatienu, līdz panācu. Vislabāk tādā ziņā man patika Izzi t-krekli, tādi spoži un ar koši rozā krāsas laukumu :-)

Man ir oficiāls apstiprinājums, kā es skrienu. Biju nospraudis mērķi noskriet pusmaratona distanci ar laiku 1:50:00, faktiski noskrēju 1:42:32. Tātad nerakstu cibā cipariņus tāpat vien, tie patiešām atbilst reālitātei — NRM rezultātu lapā to var redzēt, ja izvēlas pusmaratona distanci un ievada starta numuru 3109 :-)

Precīzāki mērījumi nākotnē. Tā kā skrēju precīzi uzmērītā trasē, tad man ir iespēja aprēķināt, par cik kļūdās mans jauki optimistiskais Endomondo (faktiski — manā tālrunī iebūvētais GPS uztvērējs), un ņemt vērā šo kļūdu turpmākajās uzskaitēs, tādējādi padarot tās precīzākas!

Man ļoti patika, gribu vēl :-)