Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, June 30th, 2010
Time |
Event |
8:21a |
Piecēlos Piecēlos plkst. 8.20.
Protams, tas nav plkst. 7.00, kā bija cerēts, bet tomēr arī ļoti labi! Šodien tātad visu varu smuki paspēt, kas iecerēts :-)
Jūtos samērā izgulējies un atpūties (apmēram 80%).
Vakarā braukšu pie ex izjaukt mēbeles, sagatavot tās pārvešanai uz šejieni. | 10:08a |
Ierados darba vietā Darba vietā ierados plkst. 10.04.
Nomērīju ar hronometru: kājām ejot, iešana no dzīvokļa durvīm līdz darba vietas durvīm aizņem 15 minūtes. | 11:19a |
šausmīgi, smieklīgi Uznāca kaut kādas eksistenciāli briesmīgas šausmas :-( Briesmīgas šausmas, šausmīgas briesmas, LOL :-) Šausmas ir apstulbinošas, viņas sašaurina redzesloku un neļauj saskatīt iespējas... tās redz tikai alas un spraugas, kurās norakties un paslēpties. Nu un pašpietiekamības neesamība utml. Bet tas nekas, jo man vēl pieder naudas vienības, par ko nopirkt kalorijas un uzturvielas, kuras nepieciešamas mana ķermeņa (un tātad arī prāta) eksistencei :-) — — — RU valodas zinātājiem jociņš no bash.org.ru (pēdējā laikā mans vienīgais elektroniskais tekstuālais ziņu avots, neskaitot sviesta cibu). bash.org.ru — 407168В одной MMORPG перед переходом на очередной ярус данжа: ххх: передохнем yyy: это прогноз или тебе было влом до ё тянуться? Nu stulbi tā skaidrot, bet: — передохнём == atvilksim elpu — передохнем == nosprāgsim (apsprāgsim) Tāpēc es tik ļoti mīlu krievu valodu, šo mazo, bet būtisko niansīšu dēļ :-) | 12:20p |
Vuvuzela nedzirdētā, pienenes neredzētās, reālitāte zūdošā Vēl viens garlaicīgs, bezjēdzīgs fuck-ts no manas dzīves: es nezinu, kā skan vuvuzela :-)
Reāli nekad neesmu dzirdējis. Ceru, ka arī nedzirdēšu :-)
— — —
Arī pienenes šogad nepamanīju. Ne kā ziedēja, ne kā pārziedēja un pūkojās.
— — —
Tātad eju pareizajā virzienā — arvien tālāk no reālitātes. Vēl tik izdomāt, kā ar visu šito uzturēt savu ķermeni un prātu — kalorijas, minerālvielas, vitamīni, dzīves vieta (šī jēdziena dekompozīciju tagad te neveikšu, kaut vajadzētu patiesībā, labs prāta vingrinājums), dažas lietas, ko esmu parādā (hmm, atkal vajadzētu dekompozīciju) citiem cilvēkiem.
Tobiš, dīvains es jau esmu. Tagad vajag kaut kādu impresīvu skill’u iemācīties, kaut ko dīvainu sākt darīt, lai nebūtu tikai tupi dīvains, bet oxujenno dīvains :-) Šīs vēlmes izcelsmi arī vajag dekompozicionēt un izķidāt — neticu, ka tas ir tikai pārošanās instinkts. | 12:46p |
Dekompozīcijas turpināšana; dekompozīcija kā problēmu risināšanas vienīgā iespēja Kādreiz izsliets vidējais pirksts man nozīmēja “fuck you” un likās baigi rupjš žests. Tagad man tas ir tikai pirksts, tāds pats, kā visi citi.
Kādreiz krievu valodas vārdi “хуй, пиздец, ёбнутый итп., итд.” likās šausmīgi rupji. Tagad tie ir tikai vārdi, nedaudz “ietonēti”, bet būtībā tādi paši, kā citi.
“Bitch”? Nu, suns (sieviešu dzimtē). Nekas īpašs.
— — —
Starp citu, arī eksistenciālas bailes pakļaujas dekompozīcijai — un, kad bailes dekompozicionē, tad tās vairs nav tik šausmīgas. Tikai grūti atdalīt subjektu no objekta, tā sakot. Nu kā grūti — es vēlos teikt, ka ne vienmēr sanāk.
— — —
Par problēmu risināšanu: sarežģītas problēmas nav iespējams atrisināt. Ir iespējams risināt vienkāršas problēmas.
Jautājums: kā risināt sarežģītu problēmu? Atbilde: sadalot sarežģīto problēmu vienkāršu problēmu kopumā un risinot atsevišķās, vienkāršās problēmas katru atsevišķi, pa vienai vien, one at the time. | 1:16p |
Laif is alaiv Nu ko, šī varētu būt pirmā no 40 neēšanas dienām? Nay, šodien ne. Eju uz McDonalds. Sen Fabrikā arī nau būts. Enīvej.
Upd. BTW no rīta jau vārīju un ēdu auzu pārslu putru (atvemt to jau ir par vēlu, tā pa lielam droši vien jau ir pārstrādājusies un uzsūkusies), tā ka totally šodien nevar būt neēšanas diena ;-) | 2:24p |
40 min* 40 min
bezjēdzīga biomasa uz saules sakarsēta asfalta bez domām uz McDonalds klīst standarta vārdi standarta komplekts ( “labdien man lūdzu vidējo bigmac komplektu ar baltu kafiju uz vietas” “un saldskābo mērci lūdzu”) standarta ēdiens Latvijas Bankas apstiprināta nauda es vienmēr brīnos, kāpēc šī absurdā spēle nekad nebeidzas un vienmēr izdodas barība patīkama viena no nedaudzajām patīkamajām sajūtām šai dzīvē pierīties, lai tikai spētu eksistēt vēl dažas stundas ilgāk taukaini roku pirksti salvetes bezjēdzīga klunkurēšana atpakaļ uz vietu, kur pietrūkst drosmes atlaist vaļā rokas un krist bezdibenī uz vietu, kur nav spēka piecelties uz vietu, kur... uz vienīgo vietu, kur ir ilūzija, ka esmu vajadzīgs uz vietu, kur loģiski spriedumi sašķīst pret iracionālas esmes trulajiem zobiem absurdi cilvēki absurdās gaitās bet kas mani dzen atpakaļ? bailes? bailes. droši vien bailes. bailes no kā? no tā, ka būs bads? bailes no fiziskām ciešanām? bailes no pazemošanās?
* Gājiens uz McDonalds, paēšana tur un gājiens atpakaļ uz darba vietu ilga 40 minūtes. Samērā patīkamas 40 minūtes — man dzīvē ir bijuši daudz, daudz nepatīkamāki brīži, piemēram, zobārsta krēslā. | 2:42p |
nedara — neskaitās Es neskaitos — tāpēc ka es neko nedaru. — — — Nu, šovakar aizbraukšu pie ex, izjaukšu mēbeles, tur būs neliels haoss kādas dienas, kamēr atradīšu transportu (zip.lv FTW, tur pilns ar transporta sludinājumiem), lai pārvestu. It kā jau varētu to darīt dažas stundas pirms pārvešanas, bet... tad es nekad nepārvedīšu, jo tad tā jau ir sarežģīta problēma, un tādas es risināt nemāku. Vēl jau ir cilvēki, kas ļoti labprāt paši visu izjauktu manā vietā, bet ... man te pēdējā laikā baigais DIY... nu... kinda. Tāpēc tā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmdien sadzēros, un piezvanīju ex, ka šodien braukšu jaukt mēbeles. Nu, un mainīt viedokļus ir apnicis. Kā sarunāju, tā būs. Nu un, ka absurdi? Kas manā dzīvē nau absurds pēdējā laikā? :-) — — — Rīt no rīta autiņu aizvedīšu atstāšu servisā, tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks. Tehniskā skate tāpat rīt beidzas, un kur tas auto būs atstāts, tur arī paliks, vai nu tiks salabots, vai kā savādāk. | 3:01p |
Dekompozīcija: ģimene, radi Sāku mazliet dekompozicionēt $subj., nu tur “māte”, “tēvs”, “māsa”, “māsīca”, utt.
Nu, tas nav domāts citu acīm.
Patiešām.
Un manu kompleksu pret dzimšanas dienām.
Patiešām.
Šausmīgi tas viss ir. It kā vienkārši... bet tā atsita vienu M. Tvain stāstu, laikam no grāmatas “Vientieši ārzemēs”, kur anatoms izķidā ķermeni, par jūtām, tīri mehāniski, skaņa no auss parausta nervu un nervs parausta asaru dziedzeri un subjekts sāk raudāt, jo sadzirdējis bēdīgu ziņu... bet patiesībā tā arī ir... ķīmiska reakcija šūnās. Nekas vairāk.
Kaut arī visiem poxuj un Y SO SRS :-)
— — —
Nē, tad jau labāk strādāt :-) | 5:59p |
Izdevās sākt strādāt Tā, izdevās kaut ko sākt darbā darīt un arī izdarīt.
Tik laba sajūta. Jo pirmdiena un otrdiena, kā arī trešdienas (šodienas) sākums bija pilnīgs murgs. | 6:10p |
Dodos prom no darba vietas Tā, šodien no darba vietas prom dodos plkst. 18.11.
— — —
Principā, vēl apmēram 30 minūtes vajadzētu būt te, bet tad es atkal nepaspēšu izdarīt šodien iecerēto un tas mani totāli iekšēji sagraus, man būs besis, es nevarēšu aizmigt, un rīt nevarēšu piecelties un būs atkal katastrofa. Tāpēc labāk dodos prom. | 11:59p |
Mēbeles izjauktas Iesēdos auto, aizbraucu uz Pierīgas Apdzīvoto Vietu, biju vecajā (ex) dzīvoklī ap plkst. 20.00, izjaucu mēbeles (dīvāns, skapītis-sekcija, galds). Sagatavoju pārvešanai. It kā nekas nau, bet kāda stundiņa pagāja. Paskatījos, ka tagad gan aši aši jāpārved mēbeles uz šejieni, jo nu... vecajā dzīvoklī tagad istaba izskatās pēc haosa. Tā nevar. Tā ka drīzumā pārvedīšu mēbeles. Ex teica, ka stresa nau, principā sestdien arī var pārvest, viņa nebūs mājās. Rīt auto vedīšu uz servisu, būšu kājniekos tātad, bet nu... man patiesībā šobrīd automašīna nemaz nau vajadzīga, tā pa lielam :-) Nu ko, plāns pamazām tiek pildīts. Dzīve iet uz augšu :-) Es domāju, ka viss izdosies ^_^ — — — psihz_roniz ir iehavojusi ļoti interesantu grāmatu ar daudz fotogrāfijām, iedeva man šodien pašķirstīt :-) Ir tik interesanti grāmatā ieraudzīt bildi no zināmām vietām — piemēram, viesu nama bildi, kura īpašnieki ir pazīstami (bērnībā dzīvoja kaimiņos). |
|