Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, June 13th, 2010
Time |
Event |
8:15p |
Hate mail #1 iekš draugiem.lv Nu tā, saņēmu savu pirmo hate mail iekš draugiem.lv.
Jūs jau zināt — tiklīdz parādās savs viedoklis, un tiklīdz savu viedokli godīgi sāk izteikt internetos, sākas hate mail.
Nu ko, man tātad ir savs viedoklis :-)
P.S. Turpmāk tāda veida mailus droši vien ignorēšu; bet šoreiz atbildēju tādā kaitinošā superpozitīvisma gaisotnē :-) P.P.S. Ja nu mani atrodat galīgu aukstu un rāmu, tad šoreiz tā vaininiece būs Linda Slimbaha (meklējiet draugiem.lv) (-: | 8:36p |
Kōla McDonalds A jūs zinājāt, ka kōla (un bigmaks, un frī kartupeļi un everything) McDonaldā garšo apmēram 100x labāk, ja viņai piejauc klāt Absolut Currant šnabīti? | 8:47p |
Par 12. jūnija (2010, sestdiena) vakaru Jau rakstu 2-o reizi, jo pirmo reizi vienk. aizvērās pārlūkprogrammas tabs un viss.
Viss liekais nobirst nah nost tātad!
Tā, kā bija!
1. VEF kultūras pilī skatīju baleta viencēlienus — Ravela "Bolero" un tad "Tabula Rasa". Nu super!!! Ahh!!! Bolero galvenais varonis bija jauns vīrietis spilgti sarkanās biksēs un ar kailu torsu — nu totāls meiteņu gabals, bija jau arī uz ko paskatīties viņam :-) Par pašu Bolero man nau iekšā te rakstīt — tas ir AWESOME gabals, tik monotōni mainīgs un tik ... nežēlīgs... it kā par fabriku, bet patiesībā arī ar datōriem baigi labi asociējas, jūs esat kādreiz skatījušies, kā Linux serveris zem slodzes (darbībā) raksta log failus (cipargalvām: tail -f)? Tas pats Bolero!!! Otrā daļa savukārt bija prieciņš man kā vīrietim — meitenes sievišķīgās kleitiņās! Un vispār par jūtām! (Sk. tepat agrāk linku uz Dienas rakstu par šo; toč bija par jūtām!!! Redzēju paralēles ar savu dzīvi... Nebiju domājis, ka var tā IZDEJOT jūtas!!!
Kādreiz biju Ōperā uz baletu; bet tur ... tur viss tik snobiski un tā... NEPAĶĒRA! Bet šoreiz, VEF kultūras pilī, nu reāli paķēra, reāli raudāju no jūtām (un man nebij kabatslakats līdzi!!!)
x. Nopirku Woki Toki vakariņas un Rimi Absolut šnabja ampulu (0,5), aizgāju uz darba vietu, ēdu, iedzēru, jutos labi!!! Viss čotka, biju korekts un godīgs.
2. Aizlidoju uz Shots Cafe, tur uzstājās Mazie Smirdīgie Kociņi (tie idiņi bija draugiem.lv pasludinājuši, ka koncis sākas 21.00, bet izrādījās, ka 23.00, vārdu sakot, es neko nenokavēju :-), nu tie džeki reāli ir dīvaini!! Man totāli patika; dejoju (pēdiņās, neesmu jau nekāds "bolero", ech :-( Man šķiet, ka nonāca pat līdz krekla novilkšanai — cerams, ka kādam (kādai) tas patika, jo nu bija samērā .... jo Man Patika :-)
3. Vakara... nu... ēnas daļa... aizgāju uz Dabsoli Balasta dambī 3; nu.... sajūtas duālas; 3.1. Pasākums: patika: organizēts super — stilīgā ūdenspīpe; muzōns (VA-VA-VA-VA-VA); vieta; SUPER!! Palēkāju, pasmēķēju ūdenspīpi, jutos labi!!! 3.2. Bet... reāli sagruzījos... nu... tā vieta... betōns un zemi griesti un pazeme un visas tās aukstā kara šausmas... OHH... laikam ne jau anturāža mani sagruzīja, bet es pats sevi, bet vārdu sakot sagruzījos. Kā bija, tā bija, to arī rakstu! Beidzās ar to, ka lūdzu cilvēkiem palīdzību, lai parāda, kur ir nolādētā izeja no šās vietas!!! Pēc tam uz Vanšu tilta iestājās pilnīga paranoja; es nez kāpēc piezvanīju uz 11880* (jā, tieši uz šādu numuru...) un palūdzu, lai viņi nobloķē manas bankas kartes... īsti nezinu, kādēļ es tā darīju... varbūt tāpēc, lai šis vakars neturpinātos — jūs jau zināt, ka dzer tik ilgi, kamēr ir nauda — bet... tur iemesls kaut kāds dziļāks bija; varbūt man vienkārši gribējās parunāties... Tikai atceros, kā šobrīd es te sēžu, laipna, vīrišķīga operātora balss: "D., visas jūsu kartes ir bloķētas". Un tagad es esmu nabadziņš ar vienu samīcītu piecīti un pāris divlatniekiem un bez naudas un jūtos totāli labi par šo :-)
4. Nonācu mājās (Brīvības ielā) veiksmīgi. Bez piedzīvojumiem. Mūsu Rīdziņa patiesībā ir Tik Droša Pilsēta, afiģēķ! Pa ceļam kaut kādi smuki ziedri (puiši un meičas, meiču vairāk par puišiem) man jautāja, kādi mums te esot labi klubi, bet es kaut kā jobnuti dīvaini (bet totāli pa tēmu, ar domu, es viņiem vaicāju, vai viņi grib dzert, pisties, vai lēkāt pie muzōna) atbildēju viņiem, ka šiem acis iepletās... Un vēl es pastāstīju viņiem taisnību — ka man totāli patīk Stockholm un viņu tehnikas muzejs un kuģa Vasa muzejs un man reāli patīk zviedru Modus Operandi visās lietās — šie reāli to negaidīja no piedzēruša krieva (mans raksturojums viņu acīs) ... un tā viena zviedru meiča... nu vārdu sakot, ja meitene (es tak nezinu, cik viņai bij gadi, 20 vai 40), turas pie elkoņa un skatās acīs, laikam viņu interesēja nevis klubi, bet es???? Bet nu tagad pēc kara visi gudri....
5. Nākošajā dienā (šodien) visu dienu uz paģrirām dzeru. Ja jau brīvdienas, tad brīvdienas. Zvanīju pa telefōnu cilvēkiem — G., un tad māsīcai... Runāju uz dzīvokļa biedriem, J. un L., es pat nezinu, ko viņi par to domā, bet nu nesit mani un... tad jau labi :-)
— — —
Bet mani IRL (reālās dzīves) lasītāji: vai ir tā, ka es savā blokā rakstu tāpat kāds esmu dzīvē? Es esmu reāls te? Tā ir vai nau? | 9:23p |
Mans bloks ir huiņa; bet there is alternatīva!!! Reku, mani reāli iepriecināja krabjiem.lv — no internetiem sperti komiksi :-) Nu tik rēcīgi!!! Tā. Bet tagad — Y SO SRS!!!— eju uz aptieku pēc aktivētās ogles — vai arī vispirms šeit uz mc d pēc burkānu nūjiņām un tad pēc akt. ogles — un brīvdienas veiksmīgi aizvadītas bļe :-) Lūdzu lūdzu labais Cibas dieviņ neliec man vairs dzert šnabīti, es esmu noguris no tā mazuliet =) Daffai, tauta, es jūs mīlu — labie ļaudis!!! No visas manas mazās sirsniņas novēlu — lai jums dzīvē viss labi!!! | 10:08p |
Par cigaretes dzēšanu uz rokas Vakar tajā dubsolī (vai agrāk, neaceros) palūdzu kādam (vai kādai?) nodzēst cigareti uz manas rokas plaukstas. Tik atceros, ka cilvēks ilgi "lauzās".... Bet es neizturēju pārbaudījumu kā vīrs, es biju pārāk iedzēris, un es jutu sāpes, bet... es nesmaidīju, es laikam raustījos un auroju.
Eh.
Nākamreiz: ja prasu testu ar uguni, tad vismaz panesu to kā vīrs — ar smaidu un akmens cietu, nemainīgi laimīgu pōzu — jo savādāk kaut kā kretīniski sanāca.
Un tagad man ir burbulis uz labās rokas plaukstas un besis. Bet varēja būt burbulis un prieks (-:. Vot tā. | 11:38p |
Čempionu — sorry — lūzeru vakariņas; laba filma: Talantīgais misters Riplijs (parazīts) Esmu pamatīgā pālī. Rīt ir plāns tomēr iet uz darbu. Tāpēc man tagad ir lūzeru vakariņas: 2 plāksnītes aktivētās ogles tablešu (kopā 20 gab.) un ūdentiņš pa virsu. Lai uzsūc alkohōlu, sārņus un mēslus no kuņģīša-buņģīša. — — — Es te tagad uzrakstīšu par savu sāpi. Nu, man pēdējā laikā vispār vairs nekas nesāp, es tikai raudu un kliedzu, bet sāpes man vairs nau. Nu, it kā. Enīvej. Tepat, pirms dažiem ierakstiem, uzdevu jautājumu, ko īsti jūs par mani domājat (pašās murga beigās). Nu man patīk, kad cilvēki apstiprina to, ko es jau zinu. Tāpat zināju, ka neviens neatbildēs, jo neviens neko te nelasa un visiem viss poxuj. Neproduktīvi, bet ... nu patīk. Nervu sistēmas uzbūve tāda. Intelektuāla masturbācija, “čipa” sekss, bet daudz nožēlojamāks. Nu lūk, un tad psihz_roniz paņem, un uzraksta taisnību, ka tavumanu māti!!!!!! Ka es esmu “nepašpietiekams”. Ka es esmu parazīts, vārdu sakot. Un taisnību uzrakstīja. Zin’ kā, man bija ilūzijas (es vispār esmu tik naivs un man ir tik daudz ilūziju), ka dzeram, hihi-haha un tā, bet paņem un iedur aknā ar sarūsējušu skrūvgriezi. Atšifrēja!!! Man jau bija aizdomas, ka psihz_roniz nau nekāds vienkāršais cilvēciņš latviete pelēkā ļa ļa bļe. Super! Vismaz viens patiess vārds (ok, pieskarties mani atšifrēja jau ļoti sen — bet viņa... ai, ai nu labi, viss ir labi — godīgi sakot, man nau ne jausmas, kāpēc viņa mani piedraugoja te cibā un kad atdraugos nost un.... pat par to un uzrakstīšu vēlāk). — — — Par tiem parazītiem. Pox, ka es tāds esmu. Nu esmu un esmu, nu i ko tagad, raudāt, vai? Es gribu pateikt par ļoti labu filmiņu — par parazītiem. Galvenajā lomā Matt Damon (tas pats Bōrns), The Talented Mr. Ripley (1999). Tur bija tāda frāze no viena galvenā varoņa (stc., tas bija Jude Law): “You’re like a leech”, “Tu esi dēle, bļe”. Un vispār ļoti skaista filmiņa. |
|