Nozagtās · sarunas

viss būs labi, nebūs labi, - ar` būs labi. kā vienmēr. atskaite bija ar kļūdām. jūtos pārgurusi. bail no priekšnieka, jo es nekad nezinu, ko viņš domā un vai tūlīt nepateiks, ko skarbu. es nevaru dzīvot tādā stresā. es neesmu gatava uzņemties vadīt projektu. vismaz ne tik lielu. bet ja tā padomā, tad neviens īsti to uzņemties negribēja i. prombūtnes laikā un arī nespētu saprast tik daudz no tehnoloģijām. a priekšnieks tik kritizē vienmēr un negrib naudu dot tam, ko vajag. es nesaprotu. man ir dusmas uz citiem cilvēkiem. uz sevi. vēl tik rītdienu pārdzīvot un ar nākamo nedēļu sākas jaunais vilnis, to mēs nokontrolēsim labāk.

jūtos nogurusi. liekas tehnika ir sazvērējusies pret projektu. nojūk visnepiemērotākajā brīdī. rīt jātaisa atskaite. nu redzēs. būs jāiet pie priekšnieka pēc tam un jārunā, ka vajag projekta sapulci, jo situācija pamazām iet ārpus kontroles [patiesībā uz robežas, lai vairs nebūtu kontrolējama]. rīt atkal varēšu klonēt. vismaz kaut kāds priekšlikums man ir par risinājumiem, bet vajag arī datoriķus un striktus termiņus, vajag stingrāku sistēmu, lai, kad i. atgrieztos no atvaļinājuma, būtu kas risināts, jo šobrīd tā ir mana atbildība.

viss. gulēt. rīt viena no smagākajām dienām nedēļā.

diena kā diena, tikai vakarā v. uzpeldēja ar saviem jautājumiem par skolu, prasīja kā tad man iet un cik daudz ir padarīts. izstāstīju. teica, ka man salīdzinot ar citiem ir daudz, bet tajā pašā laikā nav daudz. un pēc šitā teikumā man gribējās lamāties! Pavisam nopietni pateikt viņai, lai iet d****. Ņemot vērā, ka es strādāju uz gandrīz pilnu slodzi, esmu atstāta vadīt projektu, kas prasa izturību, nervus un smadzenes, paralēli lasu rakstus skolai un 6dienas pavadu bibliotēkā, tāds izteiciens no būtnes, kas nekur nestrādā un var veltīt skolai visu savu laiku, man uzsita pa nerviem! kāda gan viņai daļa gar to, cik daudz man ir padarīts? viņa nav man nekāda draudzene, lai atskaitītos! bet es, protams, esmu pārāk pieklājīga, lai pateiktu - atšujies!

2nedēļas un viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Būs jautri, jo nākamnedēļ visi darbi ārpus rīgas un vēl kalni ar dokumentāciju, bet gan jau kaut kā. Es taču esmu es.

skatījos seriālu [o, yes, i'm a tv show addict :)] un tad ed atsūtīja savu šī vakara dziesmu. es noklausījos, es vienmēr noklausos tās dziesmas. un tad es sāku domāt - a ko man viņam pateikt? ka tā ir skumja dziesma? vai ka tā ir jauka dziesma? vai pajautāt, kāpēc šāda izvēle, zinot, ka viņš tāpat nepateiks īsto iemeslu?
un es nesaku neko. es pat nemēģinu savilkt kaut kādu sakarību starp sevi, dziesmu un kāpēc viņš to sūta man. noteikti ir vēl kāds [bez viņa un manis], kas klausās šo dziesmu, jo viņš to ir nosūtījis.
patiesībā, es pēdējā laikā nezinu, ko viņam teikt, jo viss, par ko viņš ar mani runā ir darbs un skola. esmu nogurusi no tā. i used to share my feelings with him, bet, ja nav tās atdeves, uz kādu tu ceri, kāda jēga? nav pat runa par to, ka viņam būtu jācenšas uzmundrināt vai pateikt ko tādu, kas mani nomierina un liek paskatīties uz visu objektīvi. runa ir par to, ka dažreiz arī viņš varētu padalīties. padalīties sajūtās - nevis stāstīt, ka viņam ir šausmīgi daudz darba, bet pateikt, esmu pārguris no tā visa, man ir apnikušas garās darba stundas vai kaut kā tā. vai es gribu pārāk daudz? vai es vnk neredzu, jo varbūt tās sarunas ir viņas izteiksmes veids? es nesaprotu. es negribu iedziļināties. es gribu to visu atstāt, kā tas ir. es tāpat nedabūšu atbildes.

this is the moment where i want to be that weak woman that men love.

P.S. un tajā brīdī, kad es neatbildu neko, viņš vienkārši uzraksta, ka mums vajag iet kopā ar draugiem slidot. Men!

skatījos bildes, atradu pirms pāris gadiem taisītas - albumā, nevis uz pc. kā man patīk tie cilvēki, kas tur attēloti un tā vide un jūras un naktis un vīns, bet es nejūtos tam piederīga, - kad šai sajūtai parādās klāt īsti cilvēki, es paeju malā un vēroju.
un tā visu savu dzīvi - es vēroju un analizēju un neko nedaru. neko, kas skartu citus cilvēkus - līdzīgi kā skrienot pa mežu - es skrienu garām visiem kokiem, nevienā neieskrienot un, ja liekas, ka es tūlīt kādā ieskriešu, es daru visu, lai no tā izvairītos. un tā ir arī attiecībās.

always the strong one. man viens nesen apprecējies vīrietis, atbildot uz jautājumu, kapēc no visiem čatā sāka runāt ar mani, teica, ka es izskatījos nopietna un pie dislikes, kā visiem citiem, man nebija rakstīts: "meli". you see - people don't look for me just to have good time, they are looking because they need psychological therapy or serious talk. kad mani bērni man jautās, kāda bija mana jaunība - es varēšu pateikti - kā jau visiem nūģiem - nekā interesanta :D :D :D

vislaik tādi interesanti sapņi rādās - jau kādu trešo nakti pēc kārtas.
aizvakar sapņoju par slimnīcu, par priekšnieci, kas nelabā balsī ķērca un no viņas nāca ļaunums, es ieslēdzos procedūru telpā un negribēju iet ārā, jo pateicu visu, ko par viņu domāju, un nu man bija bail,jo viņa bija ļauna. Tad es atcerējos ceļojumu uz pilsētu ar daudz upēm un ezeriem un braucienu ar laivu un gājienu uz muzeju un rotas lietas, tad es atradu tās rotas lietas procedūru istabā, ieliku visas vienā maisiņā un atdevu, kam pienākas. Tas cilvēks bija laimīgs, bet priekšniece ķērca nelabā balsī.
vakarnakt redzēju sapnī klasesbiedru, kuru neesmu redzējusi kādus 4-5gadus. bija kaut kāda balle, tad vakars un mājās iešana un viņš kaut kur pa vidam. šodien iekš dr.lv saņēmu no viņa ielūgumu draudzēties un mīlīgu apvaicājienu, kā tad man klājas :) tā labi viņš bija uzrakstījis - sākās ar tekstu "čau, sen neredzētā.."
interesanti, ko es šonakt sapnī ieraudzīšu?

un visi stāstīs par savu kolosālo jaunā gada sagaidīšanu.
un es nebūšu izņēmums. :)
un manējais bija skaists. es neticu tam, ko pati izdarīju, bet rezultāts ir fascinējošs un cerams paliks tāds pats labs. :) [ak, bet es vienalga jūtos izgāzusies un apkaunojusi pati sevi, taču es ar to sadzīvošu - these are the things i will remember when i remember when]
un es sapratu, ka māku dzīvot divās pasaulēs un abās eksistēt vienlīdzlabi.
un mana dzīve izskatās labi, pilna perspektīvu un labu domu.
un piedod mazs, ka nebiju ar tevi šajā naktī, bet man vajadzēja to pavadīt tā, kā pavadīju.
un esmu saklausījusies tik daudz jaunu klaču, ka pašai šķiet - es dzīvoju citā realitātē - daudz skaistākā un labākā.
un man IR draugi un es to novērtēju, lai gan brīžiem šķiet, ka nepietiekami to izrādu.
un mans divi tūkstoši astotais būs lielisks.
un...

gads. 365 dienas. daudz. un liekas, ka izniekots, bet vispār šis pusgads ir aizritējis ļooooti ātri - darbs, skola, i aci pamirkšķināt nepaspēju un cik daudz ir mainījies.
esmu pabijusi Zviedrijā [paspēju pat 2reiz], pastrādājusi Anglijā [un sapratusi, ka to galīgi negribu], esmu aizgājusi no darba letā un, pavidam pastrādājot šur un tur, esmu atradusi jaunu darbu, lasu par jauniem projektiem, vēl aste un būs nokārtota pēdējā sesija, esmu uzrakstījusi publikāciju, kas dienasgaismu, ja  viss ies labi, ieraudzīs pavasarī.
Ui, un kādi dumie izgājieni nav bijuši :D :D atceros izgājienus ar lieni, ar ievu :D :D un tad vēl DīDī :)) viņš ir mans lielākais šī gada ieguvums, ja runā par jauniegūtiem paziņām/draugiem, ak, un vēl tak ir biedri no tērzētavas, g. ir lielākais ieguvums no viņiem; lie gaida bērniņu un precēsies pēc bērniņa piedzimšanas.
rudenī bija trakais riteņbrauciens, kas pierādīja, ka esmu psiholoģiski neizturīga, bet nu.. bija auksts un lija lietus :D :D
2 romantikas pilnas nedēļas oktobra sākumā, kā to solīja horoskopi, arī bija - lidinājos kā pa mākoņiem. Bija skaisti. Vienu gan nosecināju - mēs kļūstam pieauguši, redzu pirmās iezīmes, gluži kā pirmie sirmie mati uz kāda galvas.
Man ir vēl tik daudz jāmācās un es vēl aizvien meklēju sevi. Es zinu, kāds būs mans nākamais gads, ir lietas, kuras vnk nevar nejust, jo tās ir lielas un tieši tāpēc piepildīsies un tās nav saistītas ar skolu, tas ir saistīts ar mani pašu un mazliet arī ar darbu, bet vispār nākamais būs ļoti skaists gads, lai arī man ļoti nepatīk Žurkas gadā dzimušie cilvēki, neskatoties uz viņu burvīgajām īpašībām, pats gads man nesīs laimi :)

omg, omg, ogm viss! Uzrakstīju pēdējo darbu šajā semestrī. Piebeidzu, ceru, ka atzīmi baigi uz leju nenovilks, bet nu galvenais, ka ir apraksts par to, kā politiķi manipulē ar LTV un izmanto to, kā personīgo informācijas kanālu. Grūti man gāja, bet ir!!

pāris stundas jāiet jāpaguļ, 7os jāceļas uz kārtējo krīzes nodarbību un rītdiena ātri paies un tad vēl 4diena skola+darbs un brīvs - 2 nedēļas ne skolas, ne darba, tikai es ar savām filmām, seriāliem un grāmatām. Nevaru vien sagaidīt.

Pagāšnakt sapņoju, ka atbraucu no k-kurienes, ceļā uz eksāmenu, nokavēju autobusu, nokavēju eksāmenu, saprotu, ka tāpat nenolikšu, jo neesmu neko mācījusies - tāda vieglprātīga attieksme pašai pret sevi un autoosta tik liela - pa eskalatoriem augšā un lejā un tad universitāte tik milzīga - stiklota un pa kāpnēm augšup, lejup, bet auditoriju atrast neizdevās :D pamodos plkst.10:08, sapratu, ka 2 lekcijas ir nogulētas un ir pēdējais laiks celties, lai tiešām nenokavētu eksāmenu=kontroldarbu, kas bija pārsteidzoši viegls, zināju gandrīz visu, un, ko nezināju, to pajautāju k/biedrenei. Rīt vēl viens priekšā, taču tas būs vnk, varēs izmantot pierakstus. Vēl pēdējais referāts jāpiebeidz, šo es tiešām nespēju, mani pilnīgi nesaista. Eh.. jāsaņemās.

Vēl sapnī ed man skaidroja kaut ko, saistībā ar skolu un apķēra mani un turpināja skaidrot, pamodos ar tādu dīvainu sajūtu. Pieķēru sevi pie domas, ka nespēju viņam ilgstoši skatīties acīs, man sametas tāds kā kauns, nepārliecinātība par sevi, ak, jā, un vēl, kad es ar viņu runāju - man pazūd pilnīgi viss apkārt - tā kā rāda filmās. Ak, es stulbā, bet tās sajūtas es nespēju no sevis izmest, racionāli viss ir skaidrs, taču I'm messed with my emotions. Brīžiem nevar saprast, vai ir labi, ka sanāk visas savas sajūtas racionalizēt.


Noskatījos kaut kādu filmu par II Pas.karu, mazliet nereāla, saraustīta, taču bez they lived happily ever after.

iekš dr.lv ir iespēja uzrakstīt z-svētku vēlēšanos - vienu vai daudzas - un šobrīd es vēlo mīlēt un tapt mīlēta. Man šķiet, ka esmu kļuvusi tik ļauna un neiejūtīga, ka visiem riebjos, lai gan patiesībā riebjos pati sev.

gribu savas 2as brīvās nedēļas, bet līdz tām vēl vesela viena jāizmoka.
gribu lasīt. šodien sapirkos grāmatas, vakar grāmatnīcā 7Ls atstāju, šodien gandrīz 16Ls. un tā, lūk, tā nauda aiziet.

man vislaik ir sajūta, ka nekur neiederos. vai tas ir mazvērtības komplekss? just don't belong anywhere. vislaik tā nav, bet tā, ka es varētu 100% apgalvot, ka ir kaut viens brīdis, kad jūtos pilnīgi piederīga kaut kam, arī nevar. nu ģimene un tuvākie draugi ir tie, kas vnk ir, šie komponenti neiekļaujas manās sajūtās.

šīs sajūtas ir kā puzzle - kamēr liec tikmēr patīk, bet, kad saliec, tad bilde nepatīk. sajūtu līmenī - man nepatīk pats likšanas process, taču patīk bilde [dažreiz]

labu nakti.

Nu ko ir tik 00:46 un esmu pabeigusi kaarteejo darbu :)

anyway, jaaiet laikam guleet. vakar brachkas draugam aizsuutiiju Scott Stapp - Broken, shams pashkjiiries draudzeni un vinjam ir gruuti tagad, shovakar lasu vinja d/graamataa draugos - paldies, [mans vaards], par atsuutiito Scott Stapp dziesmu :)

taa miiliigi  palikaas. :)

es pati njemos ar LP un Minutes to midnight - shobriid visvairaak esmu piekjeerusies Leave out all the rest. Patiesi.
 labu nakti.

tikko pabeidzu kārtējo murgojumu, kas rīt jāprezentē. mazliet līdz 9iem pagulēt un marš uz skolu, labi, ka nav darba rītā, citādi 'butu gŗuti līdz 8iem vakarā izturēt, bet nu... 4os beidzas skola, tad sakopēt visu ko vajag bibliotēkā un atkal drukāt kārtējo darbu, turklāt šodien uzzināju, ka ir vēl viens darbs jāraksta. Tie pasniedzēji ir slimi, viņi negrib sev ziemassvētkus, grib ar mums krāmēties sesijas laikā un viņi tak apzinās, ka esam pēdējais kurss. Forši viņi laikam grib palikt atmiņā.

šobrīd ir mazliet par daudz darba, bet pabeidzu publikāciju, vakar arī sēdēju līdz 4iem rītā. vismaz gulēt līdz 11iem varēju :) vēl 2 darbi un cerība, ka neko vairs neuzdos. un darbā arī projektos vislaik kaut kādas aizķeršanās, neiet uz priekšu nekas, kaitina mazliet, bet nu ok, gan jau kaut kā - vēl pāris nedēļas un tas salīdzinošs miers - eksāmeni jau nenogalina, turklāt to ir salīdzinoši maz - tikai 5os no 9iem priekšmetiem :D :D nu es jau sāku par sevi ņirgāties :D :D

brumm brummm...