nopietni? 11 un bernins vel ar ien nav piecelies.
ja mes parcelsimies uz centru... ka vina piecelsies uz skolas autobusu 7:10???
Sp mācību programmā kaut kāds latīnamerikānis izlabojis manu vingrinājumu par cerībām un sapņiem & pierakstījis, kā pienākas, "ojalá lo encuentres! :)
Daudz komandējumu līdz jūlijam (Lisabona, Zagreba, Strasbūra x2), un łoti gaidu nedēlu Valensijā.
Vasarā tad paliek Tallina x2, Berlīne. Un, kā izskatās, Andalūzija novembra brīvdienās. Ceru arī uz Tenerifi Zsvētku- Jaungada periodā..
Lāvu bērniņam brīvdienās slinkot, jo viņa tik apbrīnojami tiek galā ar saviem skolas projektiem, pulciņiem un mājasdarbiem. Tāāā lepojos.... Pat pie kaut kā pilnīgi jauna- pietiek iedot mazītiņu pavedieniņu un viss gatavs.
Bija pa 20 gadiem piemirsies, kā ir gulēt ar vilnas zeķēm zem 4 segām un salt.
un iedzert nurofenu un sasilt.
“Lej ārā, ieliešu tev labāku šampanieti!” būs mans šāgada moto.
Fiai jauna pagarinātā. Jaukāka nekā iepriekšējā, bet... viena meitene un 11 puikas, no kuriem viens runā angliski (vācietis). Pagaidām abi angliski runājošie spēlēja futbolu, bet nu nekā īpaši kopīga vinuem nav :)
Ilgojos pēc brīvdienām. Tik ļoti, ka jau esmu sagatavojusi out of office (līdz 3. septembrim! Ieskaitot) un savas dienas vadu savā kabinetā, aiz aizvērtām durvīm, atsakot pusdienas kolēģiem (un drinkus d-eiropas atbalsta grupai). Ja kāds mani noķer gaitenī, saku: "Ak, es esmu tik aizņemta, tik aizņemta!". Tas viss strādā, šodien attali dzirdēju, kā divi kolēģi, šīsnedēļas darbus plānojot, nolēma, ka man nevajag neko dot, jo es esot nogurusi un aizņemta.
Un man visi krīt uz nerviem - gan viņu draudzeņu gājieni, gan smieklīgās Rietumeiropas vidusšķiras problēmas, gan pārdomas par dzīvi.
Ārā +40 grādi!
Man ļoti patīk teledarba dienas - aizvedu bērniņu uz skolu, uztaisu kafiju un mierīgi lasu to, kas jāizlasa, bet ko nekad nav laika izlasīt, jo kolēģiem ir kaut kas steidzamāks. Pusdienās pamācos spāņu valodu un pusstundu paguļu. Tad lūk, teledarba dienās epastu skatos laiku pa laikam, pie manis neviens nenāk un telefons klusē.
Nākamajā dienā visiem vajag visu, ir miljons neatbildētu zvanu, bet tāpat esmu izdarījusi daudz no tā, kas prasa daudz laika un domu.
Šodien turklāt arī Brexit samits manā ēkā, izvairījos no rindām uz drošības kontrolēm utml.
Bāc, man laikam uz pieres ir rakstīts:”Dodiet nelūgtus padomus!” Tos
man dod visi. Viņi neviens netiek galā ar savām dzīvēm, bet ļoti labi zina, ko vajadzētu darīt tik jaukai un brīnišķīgaj būtnei kā man.
Pag nedēļā darbā direktore vārīja ziepes, A. stāvēja manā pusē nesatricināmi. (un pēc tam atkal padomoja).
Sestdien Rīga, pirmdien Strasbūra. Pa vidu praktiski izmantojamas rupjības spāniski.
Itāļu stažieris minēja, no kurienes es esmu. Pec mana ieteikuma ievērtēt, cik vientuļa un nesaprasta es esmu šajā Deiropas un Centrāleiropas zupā, viņš secināja, ka es varētu būt no Igaunijas.
Ticiet vai ne, bet manā struktūrvienībā es esmu EKSOTISKA!
Man reiz bija bērniņš, kurš teica, re, mammītei kleita saules krāsā. Un tad viņa sāka mācīties DTW (Discover the world).
Es:"Kā tu domā, man labāk pirkt rozā mēteli vai dzeltenu? Dzeltenajā es varētu staigāt kā pavasara saulīte."
"Un visi nomirtu, jo saulīte būtu pārāk tuvu!"
Sestdienas ir vienīgās dienas, kad man slinki izdodas notvedt sajūtu, ka viss ir labi un pareizi.
Izgulēties, izlasīt žurnālus, pagatavot pusdienas, papļàpāt pa telefonu.
Svētdienas man paiet gaidāmās nedēļas gatavošanas zīmē.
Nespēju noticēt - sēžu blakus priekšniekam 3 h vilcienā, jau biju iecerējusi, ka pagūšu visu izrunāt. Un viņš ņēma un aizmiga! Guļ kā susuriņš!
Ak vai, mīlīt. Reizēm jau kāds pie ieejas pārdod savejo bileti (man ta sanaca, jo biju nopirkusi divus dazadus laikus).
Tas ir tik jocīgi. Tu saproti, ka pirms gadiem esi bijusi savā zemākajā punktā ever, viena, vientula un izmisumā, ko tālāk. Un tad netīšām ir gadíjušies cilvēki, kuri viena, otta, trešā iesla dēl ir Tev lēnām ir izpilinajusi paris sistemas ar “mes tevi milam tadu, kada esi, mes esam ar tevi, mums ir forsi”. Un tad tu esi otra pusē & vairs nav tik slikti vairs. Jociga karta, mana gadijuma tie nav bijusi ne gimenes locekli, ne milakie, ne pat senakie draugi. Vienkarsi I suppose draugi, kurus velu satiku? Un cilveki, kuriem pietiek ieksejas saulites, lai citi ari dabu?
Jebkura gadijuma, bez viniem butu daudz daudz sliktak.
Kā man riebjas tie ikpārnedēļas teātreļi skolā. Biju cerējusi, ka līdz ar bērnu dārzu tas paliks pagātnē. Notiek skolas laikā (stundas, tātad, nenotiek), un nemitīgi jāiemaksā. Sasodīts, to varētu pietaupīt un iet uz Operu ikdivus mēnešus.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)