Mati ceļas stāvus, cik kādreiz atklāti te dzīvojām. OK, tagad esmu iekritusi otrā grāvī un paranojas mākta dzēšu visu, kas vecāks par pāris stundām.
Domājot par veco cibu, ar skuku, anonimusu, čaj un vēl visiem tiem, kuri vienkārši pazuduši realitātes nebūtībā, izjūtu lielāku melanholiju kā domājot par savu bērnību.

(Reply to this)