Manējā jau arī tāda dīvainīte. Es esmu galvenais cilvēks viņas dzīvē. Citus arī pēc ilgiem gadiem īsti nepieņem, tas ir, rokās nevienam nedodas, glāstīt neļauj. Reizēm var pastaigāt pa kādu cilvēku vai apgulties blakus pati, bet vienalga, kontaktu daudzumu ar citiem kontrolē.
Kaķu garastāvokli pamatīgi ietekmē galvenā cilvēka prombūtne. Kamēr biju Ženēvā komandējumā, mums pat bija speciāli telefonzvani kaķim. Runāju ar viņu, lai viņa nedaudz nomierinās un zina, ka esmu kaut kur dzīva un vesela. Tagad atbraucām mājās no IT, un pirmās divas dienas pat mani regulāri apšņāca un iekaustīja - izrādīja neapmierinātību par mūsu prombūtni. Šovakar jau mīlīgāka atkal palika.
Bet nu audzējs.. Eh..
Izbēdā bēdu un izsēro sēras.. un atkal jāņem cits spalvu vīšķītis, kuru atkal varēs mīļot.

(Reply to this) (Parent)