|
Janvāris 6., 2012
Comments:
man ir veču variants. arī labs. bet bija jāpierod, jo pārāk jau nu di'vains sākumā likās. tā arī veikalā prasīju - iedodiet kaut ko no tām riebīgajām. nu un iedeva arī :)
hh sasmējos par riebīgajām:) vīriešu neesmu ostījusi, bet šīs arī specifiskas. varbūt, kad iešu sabiedrībā, visi mēģinās novērsties.
nē nu jā. tie smaržu veikali taču pilni ar visādām saldirūgtajām, kuras visas vienādas, vispār neatškiras, kaut kāda brīze, kaut kāds citroniņš, kaut kāds greipfrūtiņš, nu kur tas der, kauns tādu sev virsū pūst, bet lempicka iestanovī! tāda tipa salda ciankālija smarža vai, es tā teiktu! :)
sievu smaržās arī visādi citrusi, ko nekārojas, pietiek jau, ka iekšķīgi tiek lietoti citrusi, ārīgi gribas kaut ko citu. es vispār nekad nebiju pievērusi uzmanību vārdam Lolita Lempicka, jo domāju, ka kaut kāds slāvisks vārds, un nekas labs nevar būt. bet tad, kādā sarunā ar vienas draudzenes brāli, viņš teica, ka no vīriešu smaržām viņam patīk tikai Lolitas Lempickas kaut kādas smaržas, un tad nolēmu, ka jāpaosta, varbūt sieviešu arī normālas, un izrādās, ka jā:)
es vispār tiku izpārdošanā un nopirku kaut kādu veco modeli, kurš jau sen noņemts no līnijas. bet man vēl ledusskapī ceturdaļflakoniņš glabājas.
vēl man ļoti patīk diora DUNE. bet tā tāda tomēr tradicionālāka. es domāju veču DUNE. bet bija draudzene atbraukusi un viņai bija sieviešu DUNE un tā bija ļoti līdzīga veču variantam, tikai sieviešu variants. arī iefanoju. bet tur atkal jāskatās kas kuram piestāv. bet nu jā, man tavs variants, ka jāsmaržojas vienam un vienam jāošņā. nu labi - ne jau vienam, bet ar draugu. bet meš jau te pa laukiem, ko ta te daudz smaržosies. bet dažreiz jau var, nu tā pagulēt un paošņāt sevi :)
būs jāpaosta arī tādas, neesmu ostījusi nedz siev., nedz vīr. aha, savā smaržu mākonī arī patīkami:) reiz cibonis justs ieteica, ka pirms miega sievietei (man) vajagot uz plakstiņiem uzkrāsot košas acu ēnas, tad rādīšoties koši un forši sapņi
man ar to lempicku gāja tā grūti un principā ar duni arī. kad dzīvoju rīgā, tad jau smaržojos vienu laiku diezgan regulāri. nu lūk. un tad ar tām abām smaržām (bet varbūt tā ir ar visām jaunām smaržām) bija tā, ka pirmoreiz uzliku un tad tāda sajūta, ka tev kaut kāds mangusts no koka uzkritis, kaut kāds svešķermenis un nevar saprasts labs vai slikts un tā kā traucē tā kā netraucē. it kā ir un it kā nav. un tad kaut kā palēnām ar pierašanu un pielabināšanu un pieradināšanu, tā kaut kā. bet pirmā reize ir gluži vai panikas lēkme, no vienas galējības otrā, kad staigā ošņājies un domā - vatafak? :) |
|