aizkustinājuma dēļ par mūžu arī nobira, bija baltās skumjas, bet pēc tam kaut kā pārslēdzos uz tautu - nevis uz indivīdiem, kurš labs, kurš ne tik ļoti, kurš cienījams, kurš nē un tml., bet uz kopumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

... bet žēl (?) par ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tādi nabadziņi, saliedējamies tikai izretis, svešmēļi grib citu valodu par otru valsts valodu, palikuši maz, vecie aiziet
ai nu kaut kāda sentimenta lēkme pirmīt uznāca

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par gļēvulību nav veselīgi žēlot :)
Es šo skatoties arī par saviem vectēviem domāju. Fakts, ka katrs šāds vecis atstāj aiz sevis dzimtu, kura visādiem "izpratējiem" līdzi nelēkā, tikai šādu veču ir bijis par maz, lai katrai dzimtai pietiktu. Un ja nav tēva vai vectēva, kura priekšā būtu kauns, tad var visādi memļakoties.

(Reply to this) (Parent)