|
Augusts 30., 2011
00:07 Šovakar bija tikšanās ar vidusskolas biedriem. Nebijām tikušies kopš absolvēšanas (bet absolvēts sen, neesmu jau nekāda jaunuve). Tagad sēžu un nevaru saprast, kur palicis laiks - vai pagājis vai nepagājis. Jūtos it kā attālinājusies, bet tai pašā laikā it kā tuvāk pārējiem. Vai arī kā dziesmā: "jūtos es nekā", jo saprast nevaru - kā. Kaut kāds ērmīgs prieks.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/155030/38389) | From: | 15 |
Date: | 30. Augusts 2011 - 00:41 |
---|
| | | (Link) |
|
mani vienmēr atbaida kā slikta smaka, ka viņi ieraudzīs, varētu ieraudzīt mani tāpat kā es viņus - tādus pašus durikus kā bija. tie kas bija kam derīgi, tie arī tagad ir, tie kas nebija - arī tagad nav, ar ļoti retiem izņēmumiem, vot. tādēļ es viņus nesatieku, un negrasos. lai iet ellē.
man arii negribeejaas iet, jo domaaju, ka visi plaatiisies un taa. beigaas naacaas sev atziit, labi, ka aizgaaju.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/147716/9726) | From: | psihs |
Date: | 30. Augusts 2011 - 21:26 |
---|
| | | (Link) |
|
resno daudz bija?
ne-e bet tika runāts par lieko ķermeņa masu |
|
|
Sviesta Ciba |