|
Februāris 13., 2011
15:43 manā ikdienā nav nekādu pārmaiņu. vakar paraudāju un saslimu, tas ir, asaras aizskaloja ļaunos no deguna uz kaklu, un tiklīdz ļaunie ir kaklā, tā liekas, ka veselības nav. kamēr kņudinās degunā, tikmēr - nekas. tagad sēžu pie datora un mazgāju veļu. mums labi laiki, ka nav jāmazgā veļa ar rokām. heh, vēl diezgan nesen, bet tomēr sen - 1996. gadā, kad .fi somu valodas nodarbībā bija saruna par to, bez kā sadzīvē nevarētu iztikt, es dikti brīnījos, ka somu valodas skolotāja sacīja, ka viņa negribētu dzīvot bez veļas mašīnas. tolaik mūsmājās veļas mašīnas vēl nebija. rīga Nr. hvz neskaitās, jo tad taisīja veļas dienas - uz gāzes plīts vārīja katlā veļu, pēc tam skaloja vannā, un vispār, dikti liela ķēpa bija, un mūsmājās ar to nodarbojās tēvs. jā gan, ir labi, ka ir veļas mašīna. kamēr veļa mazgājas, varētu darīt ko lietderīgu, bet spēka nav. pirmīt vārīju kumelītes un elpoju tvaikus. aij, apnika rakstīt. čau.
|
Comments:
| From: | blond |
Date: | 13. Februāris 2011 - 18:19 |
---|
| | | (Link) |
|
a mums nebja pat vannas, tāpēc vispirms uz gāzes plīts priekš tā saucamās veļas mašinas sildīja ūdeni, tad vārīja balto veļu, tad kūla tai Rīgā XVZ tumšo veļu, ūdens bija kā dubļi, visa virtuve pilna ar kodīgiem tvaikiem, ar lielu koku tās drēbes cilāja un maisīja, un vēl spaidīja (džinsas) ar to melno tualetes stampu-piesūcekmi, skaloja n-tajos ūdeņos bļodā, parasti austos, jo nevarēja jau tik daudz piesildīt, rokas pēc tam bija kā baltas, jēlas, krunkainas sēnes, un tēvs pie mums ar to nenodarbojās. veseļojies! |
|
|
Sviesta Ciba |