nenormāli skumja aina.
man vakar sažņaudzās sirds redzot brienam pirmās, otrās klases puišeli pa viestura prospekta pilnībā ciet aizšķūrēto ietvi vismaz 50cm biezā kārtā. viņš tā ar spēku cēla kāju ārā no sniega un lika nākošo soli. līdz autobusa pieturai vēl diezgan. nu jā, bet vēlāk atstāstot ainu priekšniekam, tas, izbijis bosiks, teica - normāli. var izpērties slapju muguru un visu nokavēt vēl pāris stundu. piedzīvojums, nevis likteņa trieciens. morāle - no malas jūtīgām dvēselēm un drebsirsniņām var šķist daudz traģiskāk kā tiem, kas iekšā. vai ne

(Reply to this) (Thread)

vakardienas melnais strazds, kam sniegā bija ala, sirdi sažņaudza vairāk.

bērns autobusā - nu tā. viņš palika ar mammu, ne jau pavisam viens.

varbūt Tevi vairāk aizkustina tieši bērni, jo pašai mazs bērns

(Reply to this) (Parent)

bet bērnu dēļ arī man mēdz sirds sažņaugties

(Reply to this) (Parent)