|
Oktobris 7., 2010
09:33 baiga dzīve vāverēm. nācu uz darbu un apstājos pie vienas priedes, jo ieraudzīju vāverīti. viņa tekalēja pa koku turpu šurpu, un neizrādīja bailes no manis. un tad vāveri ieraudzīja arī vārna, sāka ķērkt un atlaidās vēl citas vārnas, pat redzēju, kā sitas vāveres sirds cauri kažokam. pēc tam, par laimi, vāvere sadūšojās un nolēca no priedes un aizskrēja noslēpties krūmu pudurī. vārnas aizlidoja.
|
Comments:
| From: | 15 |
Date: | 7. Oktobris 2010 - 09:46 |
---|
| | | (Link) |
|
šodien biju tāda vāvere uz sekundi - kad kolēģe tikko no ielas ienāca, ieraudzīja mani un paskatījās ar tāādu (vārnas) skatienu uz manām noputējušām kurpēm.
izklausās, ka ļoti rāmiskā (no vārda 'rāmis) iestādē strādā
| From: | 15 |
Date: | 7. Oktobris 2010 - 10:06 |
---|
| | | (Link) |
|
tam nav sakara ar iestādi. šoreiz tikai ar šo konkrēto sievieti.
| From: | psihs |
Date: | 7. Oktobris 2010 - 10:54 |
---|
| | | (Link) |
|
tā jau ir nevis vāvere, bet suns kad istabu pietaisījis |
|
|
Sviesta Ciba |