šekureku:
Pirmais lielais pacēluma posms Godiņa dzejā ir astoņdesmito gadu vidus un otrā puse, kad, cenzoru spiedienam atslābstot, ir iespējams publicēt arvien niknākus un ķecerīgākus dzejoļus. Tajā brīdī Godiņš strādā žurnālā Avots un atrodas atmodas notikumu virpulī, un viņa rakstītos tekstus dzied gan Līvi (Zābaku dziesma, 72. lpp.), gan Ieva Akuratere (Ulda Stabulnieka komponētā Varbūt kaut kur Romā/citādāk domā..., 78.lpp.)

http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/recenzijas/godina-gadaskaitli

(Reply to this) (Thread)

ā točen
paldies:)

(Reply to this) (Parent)

saklausu stabulnieka balsi tagad
akurātere manā galvā to dziesmu nedzied tomēr, lai gan raxtīts, ka dzied

(Reply to this) (Parent)