|
|
|
Janvāris 2., 2010
01:13
šodienu pavadījām pie uro, tagad tikai mājās pārnācu. atkal saklausījos uroloģiskus un citādus pekstiņus. kad uro izgāja no kabineta, atcerējāmies tīnību, un zvanījāmies vecajiem telefondraudziņiem. brīnumaini, bet man ir gaiša galva, hehe, atcerējos telefona numurus, uz kuriem kādreiz zvanīts. viena "zēna" mamma mūs pat atcerējās, jautāja, vai mēs tās, kas jaunībā ar X draudzējās, sacīja, lai droši zvanot citreiz, jo X neesot precējies, ne nu zvanīsim, nekā. šodien tikai 1. janvāris, tāpēc tā.
atcerējāmies, kā ar vienu draudzeni reiz sagaidījām JG, proti, jaungada naktī zvanījāmies uz dullo uz Maskavu un Igauniju, un izvērtās līksma svētku svinēšana.
šodien arī bija līksmi, kā jau atgriežoties bērnībā.
iespējams, ka rīt bērnība turpināsies, jo iešu uz mežu braukt pa kalnu ar ragavām (varbūt. ja nebūs pārāk auksti)
|
01:27
manī pašā, manās iekšējās lādēs nemaz nav tik daudz prieka un cerību, tāpēc labi, ka virspusē ir priecīgas izklaides, nu, vismaz svētku laikā. nav jau tādas, kādas pieaugušam pieklātos, bet ir priecīgi. negribas rauties čokurā un ņaudēt, ja vēl var papriecāties.
|
01:29
tik un tā ņaudu un raudu, sevi žēloju, ak, es nabadzīte, jo īstenībā man neviena nav, ir tikai vecāki, kas mani mīl. bet - nu un. šodien nesūrošos ne klusībā, ne skaļi.
|
14:08
uz mežu braukāties pa kalniņiem neaizgāju, jo vienkārši šausmīgi nāca miegs. naktī vienu brīdi pamodos un uznāca paranoja par to, kas mantos mūsu dzīvokli, ja visi mēs drīzumā nomirtu, padomāju, ka vecāki nav nekādi jaunie, un es, iespējams, neesmu vesela, un kurš tad ienāktu šajā dzīvoklī. vēl padomāju, ja jau nomirtu, tad būtu vienalga, bet šobrīd gluži vienalga nav. stulbas domas.
vēlāk iziešu pastaigāt tepat pa apkārtni, ir tik skaista ziemas pastkarte aiz loga. ja tādu aizsūtītu kādam draudziņam, viņš padomātu, ka ši nu gan banālu pastkarti atsūtījusi - koši zils debesis, neviena mākoņa, saulē mirdz sniegs. vai nav jocīgi, viena sniegpārsliņa ir tik maza un tik ģeometriski perfekta (Pitagora prieks) un skaista, un, re, kā tās visas kopā visu izrotājušas.
|
|
|