Ne visiem patīk tādi, kas tērgā. Ir cilvēki, kuri ciena tos, ar kuriem var aprunāties "par lietu" un pārējā laikā mierīgi paklusēt. Tādu gan diemžēl nav pārāk daudz.

Tas laiks, kad kautrējos sava antisociāluma dēļ, ir pagājis - tagad tieši otrādi man sevī tas patīk. Un visi stundām-ilgi-pa-telefonu-vai-kafejnīcās pļāpātāji ir pazuduši, viņi uzrodas tikai tad, kad tiešām kaut kas ir vajadzīgs un mums jāparunā, lai kaut ko izdarītu, nevis... lai parunātu. Vai tas normāli, nezinu. Laikam normāli ir tā, kā jūties labi.

(Reply to this)