Nu, ja tu nepieņem spēles noteikumus, ka spraust mērķus, piedalīties sacīkstē un kaut ko vēlēties nākotnē ir labi un pareizi, bet apstāšanās uz vietas nozīmē zaudējumu, tad termins "lūzerisms" uz tevi neattiecas vispār, jo viņu "sacīkstēs" tu nepiedalies. Vari ar pieklājīgu izbrīnu noskatīties uz tiem, kas iedomājas, ka tu tajās piedalies. :-)

Tomēr tev vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, vai tu tiešām nepiedalies. No vienas puses - tā kā nepiedalies, no otras - pavei, ieraksts blogā tomēr tapa. Tātad jautājums vismaz uz brīdi nodarbināja, un vismaz brīdi spēlēji pēc viņu noteikumiem. Protams, vēl tādu vājuma acumirkli varētu skaidrot ar smadzeņu skalošanas intensitāti.

Es arī labprāt apstātos, bet tādā straumē noturēties uz vietas prasa baigo piepūli. Tā nu gaidu, kamēr pamanīšu ērtu atteku (vai noteku).

ps Bezcerība = "būs slikti", vai "kas būs - būs", vai kaut kas vēl?

(Reply to this) (Thread)

naakas aizdomaaties briizhos, kad satiec cilveekus, kas par to runaa un uzsver kaut kaadu faktoru noziimiibu. apstaashanaas nav, bet ir nesaspringshana un neplaanoshana. varbuut esmu infantila, nevar saprast iisti.
bezceriiba - nee, ne taa, ka buus slikti. bezceriiba - nav nekaa, ko gaidiit, jo nezinu, ko vareetu gaidiit un peec kaa tiekties. vispaar, stulbs vaards 'bezceriiba', uzreiz saistaas ar druumumu. nav ceriibu, ko piepildiit. viss, ko vajadzees, notiks taapat. pasiivi dziivoju, nevis aktiivi piedalos, taa teikt. nav dziivoshanas strateegjijas, ir mirklja dziivoshana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai nepietiekami pārliecināta par to, ka labi ir tā, kā ir.

(Reply to this) (Parent)