kad īsi mati, tad jau mazāk ar rokām aiztiek, un ilgāk ir tīri, man tagad atauguši, tāpēc bakstos.
puķu gan nav, aizmirstu par tām. cik bijušas, tik aizmirstas. pēdējo puķi man uzdāvināja vārda dienā, izliku darbā uz balkoniska jumta, un atcerējos tikai tad, kad atnācu no atvaļinājuma
gribas orhideju, bet bail, ka novārdzināšu ātri vien

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es sāku galvu kasīt otrajā dienā pēc mazgāšanas. otrajā dienā mati vēl nav netīri, bet trešajā aiz nagiem paliek kaut kāda vielu. varbūt tās ir blaugznas. kādreiz ir gadījies sakasīt līdz krevelei. kad biju maziņš man patika, ka man mamma bužina matus un viņa arī gribēja lai es viņa bužinu. vienreiz es viņai bužinu un reāli nobīstos no tārpa. nu bļin, tāds bālgans palieku, bet tad saprotu, ka tā ir auss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kasu un sajūtu smiltis tagad. tas vēja dēļ, vēja dēļ smilšaina galva, nemaz nav jābāž galvu smiltīs, smiltis pašas grib paslēpt matu nēsātāju

(Reply to this) (Parent)