man agrāk baigi sarunājās tur, parasti pirms gulētiešanas. tagad noklusuši. psihoterapeits reiz bažīgi jautāja, vai viņas uz kaut ko arī mudina, bet nē, tikai kaut ko muld, kaut ko, kam ar mani vispār nav nekāda sakara.

(Reply to this) (Thread)

jā, pirms gulētiešanas. mm.
kaut ko murmulē.
varbūt eņģeļu mēles?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, dīvaini, redz, ka citiem tāpat. parasti vēl man bija tā, ka neievēroju, ka tur backgroundā kaut ko murmina, bet tad vienā brīdī "caps" un piefiksēju. parasti tēmas bija ikdienišķas, nekas tāds filozofisks un par dzīves jēgām arī nerunāja cik zinu, un arī balsis - citas zināmas, citas svešas. varbūt vienkārši pieslēgšanās kaut kādai sarunu satiksmei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ne vienmēr, bet tad, kad nogurums. smadzeņu pārslodze kaut kāda. ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā sarunājas.

(Reply to this) (Parent)

arī nekas filosofisks, bet ikdienišķas runas, taču tāds, no kurām var[ētu izlobīt atbildes:)

(Reply to this) (Parent)