|
Maijs 12., 2008
10:59 gribu tukšu galvu, lai tur nekas neskan, bet nevaru uzlikt klusuma režīmu, cerams, ka neesmu ķerta, reizēs, kad esmu ļoti nogurusi, galvā arī sarunājas, nē, neesmu ķerta
|
Comments:
man agrāk baigi sarunājās tur, parasti pirms gulētiešanas. tagad noklusuši. psihoterapeits reiz bažīgi jautāja, vai viņas uz kaut ko arī mudina, bet nē, tikai kaut ko muld, kaut ko, kam ar mani vispār nav nekāda sakara.
jā, pirms gulētiešanas. mm. kaut ko murmulē. varbūt eņģeļu mēles?
o, dīvaini, redz, ka citiem tāpat. parasti vēl man bija tā, ka neievēroju, ka tur backgroundā kaut ko murmina, bet tad vienā brīdī "caps" un piefiksēju. parasti tēmas bija ikdienišķas, nekas tāds filozofisks un par dzīves jēgām arī nerunāja cik zinu, un arī balsis - citas zināmas, citas svešas. varbūt vienkārši pieslēgšanās kaut kādai sarunu satiksmei.
un ne vienmēr, bet tad, kad nogurums. smadzeņu pārslodze kaut kāda. ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā sarunājas.
arī nekas filosofisks, bet ikdienišķas runas, taču tāds, no kurām var[ētu izlobīt atbildes:) |
|
|
Sviesta Ciba |