friends [entries|archive|friends|userinfo]
putnjik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[13. Mar 2025|09:47]

dienasgramata
no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

Link1 raksta|ir doma

[12. Mar 2025|21:38]

black_data
Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
Linkir doma

[12. Mar 2025|20:57]

black_data
Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
Linkir doma

[12. Mar 2025|10:24]

black_data
[Tags|, , ]

Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.

https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E

https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA
Linkir doma

Doechii - Anxiety [11. Mar 2025|18:30]

black_data
[Tags|, , ]

Too soon?

https://www.youtube.com/watch?v=egemoVK0IKY
Linkir doma

[11. Mar 2025|06:36]

black_data
[Tags|]

Būvēt tempļus ir kruta, bet man šķiet, ka es izdomāju workšopu Burnam, ko es varētu novadīt.
Linkir doma

[9. Mar 2025|11:39]

black_data
Iegāju Facebook paskatīties, kas šodien pilsētā pa dienu notiek, un ieraudzīju divus pasākumus Āgenskalna tirgūt - krāminieku un garās brokastis ar austerēm un bablī.

Es saprotu, ka krāminieks nav nekāda nabadzības pazīme, un tomēr blakus šie divi eventi izskatās drusku komiski. Vecu piekaramo atslēgu tirgotāji jau nu noteikti neies dzer bablī. Lai gan tas būtu diezgan kruta, ja Āgenskalna komūna būti tik ļoti integrējusies savā starpā, ka vietējais vidusslānis tusētu kopā ar vietējiem šķūnīšu īpašniekiem, un uzsauktu viņiem kokteiļus saulainā svētdienas pēcpusdienā. Āgenskalns tad varētu pasludināt neatkarību no Rīgas Domes, un Vilnis tur neko nevarētu padarīt.
Link6 raksta|ir doma

[9. Mar 2025|10:00]

f
pēdējās reizes, kad es lasīju vismaz kaut ko attāli par modes tendencēm pasaulē vai kaut ko par modes analīzi vai vēsturi, varētu būt pirms manām pēdējām nopietnajām attiecībām.
Link5 raksta|ir doma

[8. Mar 2025|11:56]

black_data
[Tags|, , , ]

Skyforger koncerts Arēnā. Tas, ka viņi spēj piepildīt Arēnu - good for them. Neskatoties uz viņu problemātiku kultūrkaru kontekstā, es pat labprāt aizietu uz viņu koncertu. Bet, fakin, Arēnā! Kur palikusi visa romantika, par ko Joņevs rakstīja?
Linkir doma

[8. Mar 2025|10:20]

black_data
Vēl bez "sexy lamp" viesiem, SNL mēdz hostot komiķi, kas, citējot Īlonu, atkal mēģina legalizēt komēdiju, un viņiem bieži ir joki par to, ka par kaut ko laikam nevajadzēja jokot. Tas parasti iezīmē to, ka lielāko daļu skeču nāksies pārtīt. Viena no šādām epizodēm bija nesenā ar Shane Gillis. Lai arī kas viņš tāds būtu. Bet tur bija skečs, kurš neskatoties uz savu bezgaumību bija neslikta metafora jaunajai pasaules kārtībai. Visu skeču es neredzēju, bet tā galvenā doma bija tāda, ka kādas sievietes ex ierodas viņas kāzās, un mēģina izmantot vienu handjob kuponu, ko sieviete viņam ir uzdāvinājusi laikā, kad viņi bija kopā.

Valstu savstarpējās attiecības kaut kādā mērā imitē cilvēku attiecības. Ir kaut kādi starptautiski līgumi, kas tiek parakstīti svinīgos apstākļos, un visas iesaistītās puses cer, ka šīs attiecības būs mūžīgas. Dažas laulības tiek slēgtas apstākļos, kur visiem apkārtējiem ir skaidrs, ka šīs attiecības nav ilgstspējīgas. Kaut kādā mērā Parīzes līgumi par klimata mērķiem bija šāda laulība. Ir laulības, kas kopumā ir stabilas, neskatoties uz to, ka kāds no partneriem nav perfekti uzticībs, bet tās spēj izturēt krīzes situāciju. Līdz brīdim, kad kāds partneris vairs negrib uzturēt šīs attiecības, un kāds cits iespējams šīm attiecībām ir ziedojis kaut ko par daudz, un ir neizpratnē par šādu negodīgu situāciju. Varbūt pat abi jūtas nenovērtēti, jo viens ir vairāk rūpējies par sadzīvi, bet otrs ir būvējis publisku karjeru, un apgādājis savienību ar resursiem. Nu lūk, apelēšana pie NATO 5. panta šobrīd izskatās pēc handjob kupona. Un es te nedomāju, ka visi starptautiskie līgumi ir bulšits, bet mēs taču redzam, ka mūsu partneris šobrīd jau atrodas pie altāra ar kādu citu. Mēs neesam pozīcijā, lai sagaidītu no viņa hadjob.

Turpinot paralēles ar attiecībām, manuprāt ārpolitikai jābūt mazliet pragmatiskākai. Tai joprojām ir jābalstās uz savstarpējo uzticību, jo pie mums neieradīsies starpplanētu policija, lai nodrošinātu starptautisko tiesas spriedumu izpildi, bet akls naivums vienmēr novedīs mūs zaudētāju pozīcijā. Īpaši ja mums ar kādu nav kopēju bērnu par ko rūpēties, mums jābūt gataviem pieņemt realitāti, un veidot vai attīstīt citas attiecības. Starptautiskā līmenī viss varbūt nenotiek akurāt tik strauji kā cilvēku dzīvēs, bet paskatāmies kaut vai uz to pašu Vāciju. Divu pasaules karu antagonists tagad ir liberālo vērtību un demokrātijas centrs Eiropā. Lai gan jāsaka, ka pēdējie vēlēšanu razultāti liek iespringt, jo kad runa ir par transportu un nacismu, mēs no vāciešiem varam gaidīt tikai to kvalitatīvāko. Vai Krievija - vai mēs vēl atceramies, ka pastāvēja iespēja, ka Krievija varēja kļūt par NATO dalībvalsti? Vienvārdsakot, mums noteikti vajadzētu būt daļai no kaut kā liela, lai jebkurš viens baidītos ar šo gang kašķēties, bet būtu arī svarīgi, lai šī gang kodols būtu stabils, neskatoties uz to, kādi personāži tam pievienojas, vai to pamet.
Linkir doma

[8. Mar 2025|10:09]

dienasgramata
no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)
Link3 raksta|ir doma

[8. Mar 2025|10:08]

f
viss jau būtu forši, bet vakar bija algas diena, un algas nebija, kas ir vispār pirmo reizi, kopš es te strādāju, tagad man būs neplānota finansiālā askēze, kas varbūt ir labi, jo man varētu būt kaut kādas šopaholisma pazīmes.

gribēju arī uztaisīt pavasara revīziju garderobē, jo šķiet, ka velku kādas 4 drēbes no visām, kas man ir, līdz ar to man te tāds paradokss. iespējams būs jāpāriet uz vienas drēbes pirkumu mēnesī - kā saka - vienu, bet labu, bet tad var sanākt, ka man nav, ko vilkt, jo īpašos "izmet lieko" uzplūdos es mēdzu pieiet tam tik centīgi, ka beigās izmetu par daudz...

tomēr, nē, esmu īpaša sniegpārsliņa, un man vēl nav sindroma nosaukuma.
Link5 raksta|ir doma

[7. Mar 2025|20:26]

f
iegāju šodien rimčikā, mazajā, un ledusskapjos viss ir plastmasas iepakojumos. es te nešausminos par plastmasu, par to citu reizi. bet to, ka viss ir iepakots un sapakots. nekas no tā, kas varētu būt svaigs un apetītlīgs, tāds nav. es skatos uz tiem plauktiem un neko no tāman negribas ņemt un nopirkt un pagatavot. absolūti neiedvesmojoši. tādā ziņā rīgā vai kādā lielākā pilsētā gan jau ir foršāk, bet te... kaut kas nav. tirgus aukstajā sezonā arī nepiedāvā neko baigi labo. es jau tik ilgi ēdu vienus salātus, ka jau sāk drusciņ pieēsties, bet arī negribu gatavot tur lazanjas un tamlīdzīgi, kas noteikti būtu garšīgi, bet mans organisms gan jau būtu tādā šokā, ka uzreiz pieņemtos svarā par 5 kg. no way back now, jāturpina vien ēst dārzeņi. bet nu labi, labi, kad es aizbraucu uz darbu, tad vietējā ēstūzī ēdu kotleti un ko jau nu vēl viņi tur uzurnājošu tajā dienā ir pagatavojuši. kaut kad arī lazanju. cheat day, vai?
Link8 raksta|ir doma

[7. Mar 2025|09:02]

dienasgramata
Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

Link2 raksta|ir doma

Kino: The Brutalist [6. Mar 2025|17:22]

black_data
[Tags|]

Es tikko uzzināju, cik Brutālists ir garš. Eksistē ļoti labas īsfilmas. Cik labai ir jābūt filmai, lai cilvēki dotos to skatīties pamperos? Jo ja pa vidu var atrast laiku, kad aiziet uz tualeti, varu derēt, ka kaut ko no tās filmas bija iespējams arī izgriezt.

Uz šīs nots, varbūt beidzot jānoskatās The Irishman.
Link3 raksta|ir doma

[6. Mar 2025|12:41]

f
šorīt braucu uz servisu, jo mašīnai iedegās check engine lampiņa, un tā kā esmu apņēmusies pret šo mašīnu attiekties atbildīgi - uzdot jautājumus par nezināmo un sekot līdzi (gana daudz punu pierē sasisti no iepriekšējām mašīnām, bet man tāpat kaut kā pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā tās mašīnu lietas, bet es cenšos un mācos #adulting), tad, manuprāt, noorganizēju diagnostiku diezgan operatīvi. gatavojos sliktākajam (lielam rēķinam), bet sāka spīdēt saule (burtiski), un ceļš bija tik gluds, un mašīnu maz, neviens nebremzēja satiksmi, man beidzot bija laiks mierīgi paklausīties savu pleilisti veselas 35 minūtes bez pārtraukumiem, un tas patiesībā bija pat relaksējoši.

rezultātā tika konstatēts, ka vaina ir kaut kur par/ap/pie svecēm, kas varētu neizmaksāt pusi algas, un tas jau ļāva uzelpot mierīgāk, jo kaut kā to stresu pēdējā laikā pietiek, esmu gatava pavasarim un esmu gatava lietas ņemt vieglāk, bet lietas vēl tur mani cieši un negrib laist vaļā.
Link2 raksta|ir doma

[5. Mar 2025|13:07]

f
ļoti sen neviens nav dāvinājis glāzes. sulas glāzes būtu pašā laikā, citādi skatos, ka nav pietiekami daudz vienādu glāžu, un tā arī neesmu tikusi līdz kārtīgiem empīriskiem pētījumiem par to, kā kristāla glāzes atmazgāt, lai ir caurspīdīgas. tagad vairs nemazgāju tās trauku mašīnā, bet tās tik un tā ir miglainas! kur labāk pirkt jaunas? vai gemosā tagad var maksāt arī ar kaut ko citu, nevis tikai ar swedbank?
Link6 raksta|ir doma

: par aktuālo tramputistu [4. Mar 2025|18:41]

f
brīžiem es domāju, bet vai nez vispār ir vērts tagad veikt kaut kādus remontus un pirkt jaunas mēbeles?
Link15 raksta|ir doma

[3. Mar 2025|17:34]

f
[Tags|]

es tiešām domāju, ka straume oskaru nedabūs. nevis tāpēc, ka nebūtu pelnījuši, bet tāpēc, ka tas ir oskars, un tā ir amerika, un nav īsti pēc viņu drēbes. tāpēc, septiņos no rīta atverot ziņas, un kā pirmo ziņu redzot, ka oskars ir, man bija ļoti, ļoti patīkams pārsteigums un visu dienu drusciņ pacilāti, tiklīdz to atcerējos, tā, it kā pati būtu roku pielikusi. tāpat kā ar hokeja bronzu, - kuram gan vairs rūp tie citi oskari šogad!
Link6 raksta|ir doma

[2. Mar 2025|11:10]

hurt
Fakts, ka bērnībā visvieglāk par jebko citu man bija krāt alkohola pudeļu etiķetes, runā pats par sevi.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]