August 12th, 2009

• 251. lappuse
• 8/12/09 10:07 am
• Drukāšanas statistika: 11 minūtes, 2508 baiti.
  
  * * *
  
  sašķaidītos nezvēru ķermeņus. Briesmīgos astu triecienus pret sāniem tas nejuta, vēl mazāk tiešos uzbrukumus. Vienu kašalotu nobeidzis, tas traucās pret otru, griezās riņķī, lai neļautu savam upurim izbēgt, savam vadītājam paklausīgs skrēja uz priekšu un atpakaļ, ienira dzelmē, kad kašalots iepeldēja dziļāk, dzinās tam pakaļ ūdens virspusē, triecās tam virsū gan taisni, gan sāniski, pārgrieza vai sašķaidīja to un visos virzienos un visādā ātrumā durstīja ar savu drausmīgo durkli.
  Kas tas bij par slaktiņu! Kas par troksni ūdens virspusē! Kā svilpa un stenēja šie pārbiedētie kustoņi! Šos citkārt tik rāmos ūdeņus viņu astes sakūla veselos viļņu vālos.
  Veselu stundu ilga šis homeriskais slaktiņš, kur kašalotiem nebij glābiņa. Vairākkārt, sapulcējušies pa desmitiem un dučiem, tie mēģināja sašķaidīt «Nautilu» ar savu smagumu. Pa salona logiem bij redzamas viņu milzīgās, zobu pilnās rīkles un drausmīgās acis. Neds Lends vairs nevarēja savaldīties, viņš draudēja tiem un lādējās. Bij dzirdams, kā tie pieķērās mūsu kuģim kā suņi, kas uzbrūk meža cūkai. Bet «Nautils», spēcīgās skrūves trenkts, viņus izklaidēja, notrieca dzelmē vai izmeta augšup ūdens virspusē, nejuzdams ne viņu triecienus, ne milzīgo svaru.
  Beidzot sablīvētā kašlotu masa bij izkliedēta, ūdens atkal norima. Es jutu, ka mēs paceļamies virs ūdens līmeņa. Lūka tika atvērta, un mēs steidzāmies uz klāja.
  Viss ūdens bij noklāts sašķaidītiem ķermeņiem. Visšausmīgākā eksplozija ar tādu spēku nebūtu saplosījusi, sadragājusi un saskaldījusi šīs milzīgās gaļas masas. Mēs braucām starp šiem lielajiem ķermeņiem ar zilganām mugurām un balsnējiem, briesmīgi caurdurtajiem vēderiem. Daži izbiedēti, bēgoši kašaloti vēl bij redzami pie apvāršņa. Ūdens vairāk jūdžu visapkārt bij gluži sarkans, un «Nautils» brauca pa asins jūru.
  Kapteinis Nemo iznāca pie mums.
  — Nu, meistar Lend?
  — Ko lai saku, kapteiņa kungs, — kanadietis nomierinājies atbildēja. — Tas patiešām ir drausmīgs skats. Bet es neesmu miesnieks, es esmu mednieks; tas te bij tikai slaktiņš.
  — Kaitīgu kustoņu slaktiņš, — kapteinis atbildēja, — un «Nautils» nebūt nav miesnieka duncis.
  — Man tomēr labāk patīk mana harpuna, — kanadietis atteica.
  — Katram savs ierocis, — kapteinis piezīmēja, cieši pavērdamies Nedā Lendā.
  
  251
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment

• 252. lappuse
• 8/12/09 12:10 pm
• Šis ieraksts ir veltījums jaukajam faktam, ka pointless.lv ir atgriezies :)
  
  Drukāšanas statistika: 9 minūtes, 2270 baiti.
  
  * * *
  
  Es baidījos, ka kanadietis aiz sapīkuma neizdara kādu pārsteidzību, kurai varētu būt ļaunas sekas. Bet dusmas viņam aizmirsās, ieraugot kādu vali, kuram «Nautils» patlaban piebrauca klāt.
  Dzīvnieks nebij paspējis izbēgt kašalota zobiem. Es pazinu dienvidjūru vali ar plakanu galvu un gluži melnu. Nabaga kustonis ar pārkostu vēderu gulēja uz sāniem un bij beigts. Viņa sakropļoto spuru galā bij pieķēries kāds mazulis, kuru valim nebij laimējies izglābt no nāves. No mātītes vaļējās mutes ūdens burbuļodams plūda kā strautiņš pa ragvielas bārdu.
  Kapteinis Nemo virzīja «Nautilu» cieši klāt nobeigtajam dzīvniekam. Ar izbrīnu es redzēju, ka divi kuģa matroži uzkāpa uz vaļa sāniem un izspieda no viņa zīdekļiem visu pienu, kas tur bij iekšā, — pavisam divas vai trīs mucas.
  Kapteinis pasniedza man tasi šā vēl gluži siltā piena. Es nevarēju atturēties, neizrādījis riebumu pret šādu dziru. Viņš apgalvoja, ka piens esot garšīgs un ne ar ko neatšķiroties no govs piena.
  Es nobaudīju un piekritu kapteiņa atziņai. Tas tātad bij ļoti noderīgs papildinājums mūsu pārtikas krājumiem, jo tā sviests vai siers varēs sniegt patīkamu pārmaiņu mūsu ikdienas ēdienos.
  Tajā dienā es nomanīju, ka Neda Lenda attieksmes pret kapteini kļūst arvien ļaunākas un ļaunākas, tāpēc apņēmos vērīgi uzmanīt kanadieša nodomus un izturēšanos.
  
  XIII
  LEDUS VALSTĪBĀ
  
  Atkal «Nautils» devās savā negrozāmā virzienā pret dienvidiem. Ar lielu ātrumu kuģis virzījās pa piecdesmito meridianu. Vai gan tas gribēja aizsniegt polu? Es tam neticēju, jo līdz šim visi mēģinājumi aizsniegt šo vietu uz zemeslodes taču bij beigušies bez panākumiem. Arī laiks jau bij labi paritējis uz priekšu, jo 13. marts antarktiskajos apvidos sakrīt ar 13. septembri ziemeļu daļā, un ar to sākas dienas un nakts viengaruma periods.
  14. martā es ap 55° platuma pamanīju pirmos ledus, vienkāršus zilgana ledus blāķus divdesmit un divdesmit piecu pēdu garumā; tie izveidoja rifus, ap kuriem bangoja okeana viļņi. «Nautils» visu laiku turējās virs ūdens. Neds Lends bij jau zvejojis arktiskajās jūrās, tāpēc peldošie ledus kalni viņu
  
  252
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment