August 11th, 2009

• 249., 250. lappuse
• 8/11/09 01:04 pm
• Drukāšanas statistika: 23 minūtes, 5030 baiti.
  
  * * *
  
  Konsels vēl nebij pabeidzis savu teikumu, kad Neds Lends jau traucās pa lūku lejup un aizskrēja uzmeklēt kapteini. Pēc dažiem acumirkļiem abi iznāca uz klāja.
  Kapteinis Nemo lūkojās vaļos, kuri rotaļājās ūdenī apmēram jūdzi attālu no «Nautila».
  — Tie ir dienvidjūru vaļi, — viņš teica. — Vesela bagātība kādai mednieku flotei.
  — Kā būtu kapteiņa kungs, — Neds Lends jautāja, — vai jūs neatļautu man drusku pamedīt, ja ne vairāk, tad kaut lai neaizmirstu veco harpunista amatu?
  — Kāpēc? — kapteinis Nemo atbildēja. — Medīt vienīgi tādēļ, lai nonāvētu? Mums uz kuģa vaļu tauki nemaz nav vajadzīgi.
  — Tomēr Sarkanajā jūrā, — kanadietis tielējās, — jūs atļāvāt mums nomedīt dugongu.
  — Toreiz mēs tur ieguvām svaigu gaļu maniem kuģa ļaudīm. Te būtu medības tikai tādēļ, lai nogalinātu. Es zinu, ka cilvēkam uz to tiesības, bet neatzīstu tādu mežonīgu laika kavēkli. Nonāvēdami dienvidu vali ... vai baltvali, labsirdīgu un nekaitīgu dzīvnieku, jūsu amata biedri, meistar Lend, dara sliktu darbu. Tā viņi jau pavisam iznīdējuši visu dzīvo radību Bafina jūras līcī un nu grib iznīdēt veselu derīgu dzīvnieku sugu. Lieciet jel mierā šos nelaimīgos vaļus. Tiem jau arī bez jums diezgan dabisko ienaidnieku — kašalotu, zobenzivju un zāģa zivju.
  Es atļauju jums pašiem iedomāties, kādu seju rādīja kanadietis šās morales lekcijas laikā. Dot šādus padomus zvejniekam nozīmē velti vārdus tērēt. Neds Lends skatījās kapteinī Nemo un acīm redzami nesaprata, ko tas īsti grib teikt. Tomēr kapteinim bij taisnība: zvejnieku mežonības un neapdomības pēc ar laiku okeanā būs iznīdēts pēdējais valis.
  Neds Lends caur zobiem svilpoja savu «Yankee doodle»,¹ sabāza rokas kabatās un pagrieza mums muguru.
  Kapteinis, visu laiku vērojis vaļus, pievērsās man.
  — Man iemesls sacīt, ka vaļiem arī bez cilvēka ir diezgan daudz citu dabisku ienaidnieku. Šiem pašiem drīz vien nāksies sastapties ar stipru ienaidnieku. Vai jūs redzat, Aronaksa kungs, tos melnos kustīgos punktus septiņu jūdžu tālumā vēja pusē?
  — Jā, kapteiņa kungs, — es atbildēju.
  ———————
  ¹ Patriotiska dziesmiņa, radusies tajā laikā, kad notika cīņa par Amerikas atbrīvošanos no Anglijas. Red.
  
  249
  
  — Tie ir kašaloti, briesmīgi kustoņi, kurus es reizēm esmu sastapis lielos baros — ap divi trīs simti. Zvejnieki rīkojas pareizi, iznīcinādami šos nežēlīgos un kaitīgos dzīvniekus.
  Dzirdot šos vārdus, kanadietis žigli apgriezās.
  — Tātad, kapteiņa kungs, — es teicu, — vēl ir laiks vaļu pašu interesēs ...
  — Nav nekādas vajadzības doties briesmās, profesora kungs. «Nautils» pats izgaiņās kašalotu baru. Viņam ir tērauda durklis, pēc manām domām, tas droši vien meistara Lenda harpunas vērts.
  Kanadietis nekautrējās paraustīt plecus. Uzbrukt kašalotiem ar kuģa durkli! Kur gan tas dzirdēts?
  — Pagaidiet, Aronaksa kungs, — kapteinis Nemo sacīja. — Es jums parādīšu tādas medības, kādas droši vien vēl neesat redzējis. Nekādu žēlastību šiem asinskāriem kustoņiem! Tiem ir tikai rīkles uz zobi!
  Rīkles un zobi! Labāku raksturojumu nevar iedomāties šiem lielgalvainajiem kašalotiem, kuru garums reizēm pārsniedz divdesmit piecus metrus. Galva šim vaļveida kustonim ir trešdaļas rumpja garumā. Valim ir tikai ragvielas bārda pie augšējā žokļa, kamēr kašalots daudz labāk apbruņots, tam mutē divdesmit pieci divdesmit centimetrus gari, apaļi, galos noasināti divas mārciņas smagi zobi. Milzīgās galvas augšējā daļā un skrimšļu sašķērsotos iedomumos atrodas trīs līdz četri simti kilogramu vērtīgas eļļas, ko sauc par «cetaceum».
  Nezvēru bars nāca arvien tuvāk. Vaļus pamanījuši, tie sagatavojās uzbrukumam. Jau iepriekš bij paredzama kašalotu uzvara — ne vien tāpēc, ka tiem uzbrukumam labāki līdzekļi kā rāmajiem vaļiem, bet arī tāpēc, ka viņi var ilgāk uzturēties zem ūdens, neiznirstot augšā ieelpot gaisu.
  Bij pats beidzamais laiks steigties vaļiem palīgā. «Nautils» ienira ūdenī. Konsels, Neds Lends un es novietojāmies pie salona logiem. Kapteinis Nemo nostājās pie stūrmaņa, lai vadītu savu kuģi kā īstu iznīcināšanas mašinu. Es tūliņ samanīju skrūves spēcīgo darbību, un mēs lielā ātrumā devāmies uz priekšu.
  Kad «Nautils» piebrauca, cīņa starp vaļiem un kašalotiem bij jau sākusies. Kuģis turējās tādā virzienā, lai sašķeltu kašalotu baru. Sākumā tie neko neuztraucās par jauno nezvēru, kas iejaucās cīņā. Bet drīz vien tiem bij jādomā, kā izvairīties no tā cirtieniem.
  Kas tā bij par cīņu! Pat Neds Lends sajūsmā sasita rokas. «Nautils» viss bij pārvērties briesmīgā harpunā, ko svieda kapteiņa roka. Kuģis triecās šiem gaļas klučiem virsū un šķēla tos citu pēc cita, pamezdams aiz sevis
  
  250
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment