purvainais
purvainais
- 251. lappuse
- 8/12/09 10:07 am
- Drukāšanas statistika: 11 minūtes, 2508 baiti.
* * *
sašķaidītos nezvēru ķermeņus. Briesmīgos astu triecienus pret sāniem tas nejuta, vēl mazāk tiešos uzbrukumus. Vienu kašalotu nobeidzis, tas traucās pret otru, griezās riņķī, lai neļautu savam upurim izbēgt, savam vadītājam paklausīgs skrēja uz priekšu un atpakaļ, ienira dzelmē, kad kašalots iepeldēja dziļāk, dzinās tam pakaļ ūdens virspusē, triecās tam virsū gan taisni, gan sāniski, pārgrieza vai sašķaidīja to un visos virzienos un visādā ātrumā durstīja ar savu drausmīgo durkli.
Kas tas bij par slaktiņu! Kas par troksni ūdens virspusē! Kā svilpa un stenēja šie pārbiedētie kustoņi! Šos citkārt tik rāmos ūdeņus viņu astes sakūla veselos viļņu vālos.
Veselu stundu ilga šis homeriskais slaktiņš, kur kašalotiem nebij glābiņa. Vairākkārt, sapulcējušies pa desmitiem un dučiem, tie mēģināja sašķaidīt «Nautilu» ar savu smagumu. Pa salona logiem bij redzamas viņu milzīgās, zobu pilnās rīkles un drausmīgās acis. Neds Lends vairs nevarēja savaldīties, viņš draudēja tiem un lādējās. Bij dzirdams, kā tie pieķērās mūsu kuģim kā suņi, kas uzbrūk meža cūkai. Bet «Nautils», spēcīgās skrūves trenkts, viņus izklaidēja, notrieca dzelmē vai izmeta augšup ūdens virspusē, nejuzdams ne viņu triecienus, ne milzīgo svaru.
Beidzot sablīvētā kašlotu masa bij izkliedēta, ūdens atkal norima. Es jutu, ka mēs paceļamies virs ūdens līmeņa. Lūka tika atvērta, un mēs steidzāmies uz klāja.
Viss ūdens bij noklāts sašķaidītiem ķermeņiem. Visšausmīgākā eksplozija ar tādu spēku nebūtu saplosījusi, sadragājusi un saskaldījusi šīs milzīgās gaļas masas. Mēs braucām starp šiem lielajiem ķermeņiem ar zilganām mugurām un balsnējiem, briesmīgi caurdurtajiem vēderiem. Daži izbiedēti, bēgoši kašaloti vēl bij redzami pie apvāršņa. Ūdens vairāk jūdžu visapkārt bij gluži sarkans, un «Nautils» brauca pa asins jūru.
Kapteinis Nemo iznāca pie mums.
— Nu, meistar Lend?
— Ko lai saku, kapteiņa kungs, — kanadietis nomierinājies atbildēja. — Tas patiešām ir drausmīgs skats. Bet es neesmu miesnieks, es esmu mednieks; tas te bij tikai slaktiņš.
— Kaitīgu kustoņu slaktiņš, — kapteinis atbildēja, — un «Nautils» nebūt nav miesnieka duncis.
— Man tomēr labāk patīk mana harpuna, — kanadietis atteica.
— Katram savs ierocis, — kapteinis piezīmēja, cieši pavērdamies Nedā Lendā.
251
-
0 commentsLeave a comment