August 13th, 2009

• 253. lappuse
• 8/13/09 10:16 am
• Drukāšanas statistika: 11 minūtes, 2806 baiti.
  
  * * *
  
  nebūt nepārsteidza. Mēs ar Konselu tos gan apbrīnojām pirmo reizi. Dienvidu pusē gar apvārsni stiepās žilbinoši balta svītra. Angļu vaļu mednieki to iesaukuši par «ice-blinck»¹. Lai cik biezi mākoņi, tie to nespēj aizslēpt. Šī baltā svītra vēstī par ledus lauku tuvumu.
  Tiešām, drīz vien jau parādījās daudz lielāki ledus blāķi, kuru mirdzums mainījās atkarībā no kaprizās miglas. Daži no tiem bij zaļām līkumotām it kā sērskābā vara rievotām cīpslām. Citi atkal saules caurspīdēti kā milzīgi ametista gabali. Daži atstaroja gaismu savu kristalu tūkstoš šķautnēs. Citi atplaiksnījās kaļķakmens spilgtām nokrāsām kā būvmaterials, kura pietiktu veselas marmora pilsētas uzcelšanai.
  Jo tālāk mēs braucām uz dienvidiem, jo vairāk un lielākas sastapām šīs peldošās salas. Tūkstošiem polarputnu mājoja uz tām. Tur bij vētras putni, dūnu putni un garlakas, kas mūs apdullināja ar saviem brēcieniem. Daži no tiem «Nautilu» noturēja par kāda beigta vaļa ķermeni, tie atlaidās nomesties uz tā un knābāja kuģa skanošās plāksnes.
  Šajā ceļojumā pa ledus klajumiem kapteinis Nemo bieži uzturējās uz klāja. Uzmanīgi viņš vēroja šos vientulīgos apvidus. Dažreiz es redzēju tā mierīgo skatienu spēji aizliesmojamies. Vai gan šajās cilvēkam nepieejamās polarjūrās viņš jutās kā savās mājās un kā visu šo neizmērojamo plašumu valdnieks? Varbūt. Bet runāt viņš nekā nerunāja. Stāvēja nekustēdamies un atguvās tikai tad, kad pamodās pieraduša jūrnieka instinkti. Pats veikli vadīdams «Nautilu», viņš izvairījās no sadursmēm ar ledus masām, starp kurām dažas bij vairāk jūdžu garas un septiņdesmit līdz astoņdesmit metru augstas. Bieži vien viss apvārsnis likās pilnīgi aizsprostots. Ap sešdesmito platuma gradu nevienas spraugas ledū vairs nevarēja saskatīt. Tomēr kapteinis Nemo pārmeklēja rūpīgi un ikreiz atrada kādu šauru plaisu, kurā drošsirdīgi devās iekšā, labi zinādams, ka aiz kuģa tā tūliņ aizvērsies.
  Un tā, šīs veiklās rokas vadīts, «Nautils» izkļuva cauri visiem ledus slāņiem, kurus sajūsminātais Konsels pēc formas vai lieluma sašķiroja vairākās grupās: aisbergi jeb ledus kalni, aisfildi jeb ledus lauki, draiftaisi jeb peldošais ledus, drumstalainais ledus, ko, apaļos gabalos salauzītu, sauc par «plachu», bet slaidās strēlās par «streamu».
  Temperatura bij diezgan zema. Termometrs ārpusē rādīja divus vai trīs gradus zem nulles. Bet mēs bijām ģērbušies siltos roņu vai kotikādas kažokos. Elektrisko aparatu apsildītās «Nautila» iekšējās telpas bij pietiekoši
  ———————
  ¹ Ledus atspulgs (angļu). Red.
  
  253
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment

• Zazazelle dodas up up augšup pie vārdu preses saules
• 8/13/09 06:00 pm
• zazazelle izbanoja mani savā žurnī, nevaru tur pajautāt jaunā, šainīgā wordpresa adresi :(
  Kur es tagad skatīšos jaukas bildes un lasīšu interesantus tekstus?
  
  Vispār termins «arbūzu alerģija» man asociējas ar skraidīšanu naktī uz tualeti pačurāt :)
  Tags: arbūzi, arbūzu alerģija, augšup, up, zazazelle
• 2 commentsLeave a comment