- 6/21/09 01:01 am
- Man liekas, ka man vajag līdz mielēm izbaudīt savu tieksmi uz vientulību, savu tieksmi uz alkoholu, savu tieksmi uz šīzu.
Aizrakstīt visiem vēstules, ka es tuvākā gada laikā nebūšu pieejams; aiziet no darba; noorganizēt sev būtu/istabu/dzīvokli, alkohola krājumus, internetu un kompīti; un laisities dziļajos ūdeņos.
Jo es to mēģinu pa druskām sagrābstīt caur darbu, caur dzīvi, caur... caur to, kas biegās izrādās par izlikšanos, par haltūru, par neīstību.
Tas nomāc. Tas liek matiem sirmot. Cik ilgi tā var? Gaidīt, kamēr es salūzīšu, kamēr uz trakonamu aizvedīs?
Bet bail. Bail pabeigt visus savus tekošos darbus; bail parādīt, kas esmu. Bail.
Bet pa to laiku šaubas un neskaidrība nogalina. Mani. Manus dārgos, nenovērtējamos mūža gadus. Un es sirmoju, un turpinu failot visās dzīves sfērās. Nožēlojami. - 3 commentsLeave a comment
- 6/21/09 01:30 am
-
aizrakstiit veestules neder. ta Tu tikai luudzies citu uzmaniibas un gribi, lai tiktu atrunaats. internetu nedriikst - taa jau ir komunikaacija.
es savulaik gadu nelietoju telefonu, internetu un TV. baigaa pashattiiriishanaas. darbs netrauceeja, to pildiiju pusautomaataa. zini - paliidzeeja savaakties un paarveerteet prioritaates. - Reply
- 7/4/09 11:56 pm
-
purvainais
Bet beigu beigās — izdevās? Bija vērts?
- Reply
- 7/5/09 12:00 am
-
izdevaas gan. un vairaak nekaa veerts.
interesanti arii attieciibaa uz draugiem. tikai dazhi palika no mega liela bara. tie dazhi, kuri respekteeja manu veelmi nekomuniceet un ar kuriem peec gada man joprojaam bija par ko runaat. - Reply