- 6/21/09 01:01 am
-
purvainaisMan liekas, ka man vajag līdz mielēm izbaudīt savu tieksmi uz vientulību, savu tieksmi uz alkoholu, savu tieksmi uz šīzu.
Aizrakstīt visiem vēstules, ka es tuvākā gada laikā nebūšu pieejams; aiziet no darba; noorganizēt sev būtu/istabu/dzīvokli, alkohola krājumus, internetu un kompīti; un laisities dziļajos ūdeņos.
Jo es to mēģinu pa druskām sagrābstīt caur darbu, caur dzīvi, caur... caur to, kas biegās izrādās par izlikšanos, par haltūru, par neīstību.
Tas nomāc. Tas liek matiem sirmot. Cik ilgi tā var? Gaidīt, kamēr es salūzīšu, kamēr uz trakonamu aizvedīs?
Bet bail. Bail pabeigt visus savus tekošos darbus; bail parādīt, kas esmu. Bail.
Bet pa to laiku šaubas un neskaidrība nogalina. Mani. Manus dārgos, nenovērtējamos mūža gadus. Un es sirmoju, un turpinu failot visās dzīves sfērās. Nožēlojami.