Viena lapa - Post a comment

Vecrīgas filiāle mani neatbalstīja (slēdzas 1700). prasīju apkopējai atstarojošā vestē, kas nāca laukā pa dienesta dūrīm, kur tuvākais cilvēcīgais interfeiss. oj, maļčik, viņa saka – vam uže ņikto ņipamōžet… kad man piešķiļas, ka vispār jau pēc pusnakts mainās limiti, un Mija varēs izdarīt to, ko tagad dziros paveikt pats, tantuks vēlreiz paraugās manā virzienā un izspļauj, ka možet Stancija pamōžet.
Staccija palīdzēja arī. tiesa, man kādu stundu nācās pildīt anketas un atbildēt uz sarežģītākiem jautājumiem par kagda-i-gģe-vi-raģļīs. turklāt tos uzdeva jaunkundze ar burvīgām krūtīm, kuras rotāja uzvārds Zāle.
esmu mājās, viens, bet ar civilizāciju. ko arrī Tev novvēlu. labāk agrāk nekā kā vienmēr.