Pēdējos vārdus viņš izkliedza, kad viņu svīrēja taisni pa tukšu gaisu, bet Čils piekrizdams pamāja ar galvu un pacēlās tik augstu, ka kļuva līdzīgs puteklim, un tur sastinga, savām tālredzīgajām acīm vērodams koku galotņu līgošanos, kur joņoja Maugļa pavadoņu bars. |