|
Es ietu tik tālu, ka teiktu, pasaulei būs divi tūkstoši četrsimts gadu, kad atbrauks liels monolīts ar daudzdzīvokļu šūnām un atvedīs papildu gadu atzarus. Tas būs kā izvērst hipergadus vēl esošo sastāvā. Tas noteikti būs saistīts ar metodoloģiskām grūtībām laika uzskaitē, kad reverentais skatiens būs cikliskos lokos vērsts ne uz nācijām vai megakorporācijām, bet gan uz laika klāsteriem, kas centīsies multiplicēties atlikušajās telpas kabatās, lai padziļinātu savu sapratni par attālināšanos no rakstītās vēstures un tuvošanos maksimālai izkliedētībai izplatījumā. Turklāt tas nebūs saistīts ar apzinātu izvēli, bet gan ar orientēšanos dotajā jeb tajā, kas no dotā atlicis. Neskaitāmās cilpās atlikums patērēs cilvēku apziņas, līdz pārdzims ārpus sevis un kritīs ceļos ar muguru pret to vietu, kas dod spārnus. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
