| |
 | Jan. 25th, 2013 @ 09:57 pm  |
|---|
|
es saprotu ka divdesmit minūtes var rakstīt pilnīgu sviestu kā es to pareizi daru, bet kā divdesmit minūtes rakstīt kaut ko tādu, kurā ir jūtama garastāvokļa klātbūtne. vispār ir dažādi nojēgumi būtnu būtnības un kādas vēl juvelierizstrādājumu vērtības varat piedāvāt piemēram agnese uz mani skatās no ebonija torņa un skatās viņa varbūt arī bet man šobrīd kaut kas cits sakāms, kā vispār varētu tekstualizēt kaut ko tādu, kam ir uzlikta netekstualizējama aprise varbūt to varētu labot, ja ļautu sevi neierobežot. tam nav nozīmes aberdīnes studenti par mani smejās, jo es tā arī neesmu nekur ticis tālāk par kaut kādu primitīvo cilvēku aprobežotību u nekur bet tad es atceros ka es esmu b izpriece es esmu trašīgās mākslas apoloģēts un tad kaut kas vismaz minimāli nostabilizējas un kad būs stabils penis tad varēs laist ar dēli no kalna un kam nav dēlis tam ir normālas krūtis es vispār ne pārāk pamanīju kurā brīdī man var normāli komentēt peņus un kaut kādas neslēpti pussy dumb bildes es piemēram neatceros, kurā brīdī būtu nolaidies līdz tādam līmenim, kad ar mani būtu atļauts runāt, es nezināju, kurā brīdī mani cilvēki vēl varētu pieņemt kā pieklājīgu bērnudārza audzinātāju tādiem jau izdala kaut kādu mūža stipendiju, lai ir ar ko apkurināt asaru nometni un kad es viņiem saku, ka man to mūža izglītību vajadzētu tagad nevis pēc tam tad man tā jājautā kurā brīdī tas viss ko es esmu skatījis kā tukšu kopu pēkšņi izrādās vienmēr ir turpinājis pastāvēt un pat uzņem kadiljaka aptauju un nāk jaunie cilvēki dzied par asfaltu pilsētā un it kā pilsēta būtu tik liela pilsēta ka pakļautu cilvēku es esmu bijis londonā un tā mašīna tur mani normāli iepresēja turklāt es biju pelnījis nogatavojies un kur nu vēl piemērotāku plāceni ko pacelt pie disko bumbas. italo disco high energy vispār man nepatīk, ka es sevi skatos no nākotnes pozīcijas adorno spētu mani aizsargāt varbūt paliktu viens vai divi štrāfiņi bet to varētu labot uz kādu gadu diviem uz darba nometnēm lai izdzen pazilbeni. un es biju tas nesalauztais kas skatījās kas ne tā un mēģināja pats sevi aizlauzt lai būtu kā visi aizlauztie bērzi, kas jau sen sadzinuši asnus un izaudzējušies par ozoliem kur vispār mana apjausma es taču nevaru visu laiku skriet pa svešām ielām tāpēc es braukšu uz dzimto galvaspilsētu es vispār nepiederu nevienai valstij jo latviju vai tad var nopietni uztvert vispār latvijā ir laba situācija jo vara no ikdienas ir visai nodalīta nav vēl nekādu intīm mehānismu un tāpēc var ieņirgt. 2007. gada augustā pa lnt tika raidīta pārraide, kur diktore apbrīnojamā kārtā kritizēja vienu karikatūru blogu un tad es sapratu, ka visas senlaicīgās skaiduplākšņa sekcijas ir saļodzījušās bet vai es saviem bērniem varētu piedāvāt kaut ko labāku? vai arī es esmu iestidzis laika noildzināšanā un beigās izrādīsies ka tas bija viens no brīvākajiem laikiem ērā bet es to pakāsu jo nebija man asinīs nekādas intelektuālās tradīcijas un es tikai ar tukšām vai dusmīgām acīm esmu skatījies uz to, kas bija vērtības, bet tās izbira cauri pirkstiem, jo es nespēju atpazīt monētas vispār bezjēdzīgi nodzīvota dzīve, ja vēl būtu draudzējies ar draugiem un kaut ko tur piedomājis klāt tā lai tā draudzība būtu stiprāka kā agneses abas draudzējās bet tad vienkārši jau laikam vairs nesarakstās, ja jau komentāros tā jāskaidrojas un visi ir kļuvuši politkorekti un ievazājuši valsti arī šeit kur kādreiz uz īsu brīdi bija brīvība bet tagad nekas vairs av ikai mīmi un grimases un nāk jaunie cilvēki un viņiem jau ir smieklīgi par manām izpausmēm, jo es neko tā arī eesmu spējis pateikt. sēžu tikai krēslā un sapņoju par visa tekstualizēšanu, bet perfektais teikums kā nenāk tā nenāk, bet kaimiņu geju suīši pīkstēdami skraida pa koridoru un taisa kaut kādas rūķu skaņas man tas viss jau zajebal, bet es atceros sevi tā sakām es esmu vienkāršs norobežojies antiņš pantiņš kurš eko necer vairs pateikt tāpēc viņam ir mierinājums ka viņš ir b puses trešs un ar to viņam ir jāsamierinās un vienīgā laime ir iedomāties ka viņam eiks nāc mēs tev izdosim grāmatu un tu būsi slavens latvijā, bet viņš teiks nē es gribu palikt b pusē, bet pat frīdvalds teica, ka es ikai pļurkstu tukšas zivis tādas visādas tikai zosis barankas jā bet kaut kāda paštīksmināšanās te tomēr jūtama tad jau varbūt nav vēl atstiepis ķepas divdesmitā gadsimta keruaks un hemingvejs krustojumā vai nebija smieklīgi kad žans ženē pārgrieza kaklu savam mīļākajam jo tā bija filmā, bet grāmatu es tā arī nevienu neesmu izlasījis jāsēž krēslā un jākļūst par reklamēto zāli nopīpējušos dekadentu un varbūt tiešām tāds liktenis ir kad rihards teica, ka tur jau visādas neirozes un psihozes sākas tad jau varēs braukāt pa dispanceriem es vispār tiku audzināts kā pieklājīgs tāds kurš iegūst izglītību un tad veido lēnu karjeru birokrātiskajā aparātā jo dzirksts uz finanšu lietām man bija tikai līdz noteiktam vecumam, tad es pievērsos sublimēšanai par rakstīšanu, un rezultātā man arvien mazāka ir sapratne par to, ko es te vispār daru, bet nekādas citas iespējas neredzu turklāt rakstiekam esot jābūt tādam, kurš visu var pieļaut u iztēloties tādējādi labāk redzot vispārējo situāciju, bet es jums pateikšu tā ko es te rakstu šo savārstījumu jo nekāda slava dēļ tā pie manis nav atnākusi jāuzsāk būs apzinīgs un sistematizēts bridiens literārajā pasaulē jāpieņem plāns uz trīsdesmit gadiem un jāsāk ar to, par ko varēs piebilst vēl pēc trīsdesmit tāda kā kosmogorija jāveido, kur krustiski šķeļas visādu tēlu dzīves man as ir tik svešs un es no tā neko negribu saprast, jo rihards jau pareizi teica, ka nav ko tur ielaisties ar visādu gaismas piļu celtniecību es tik sen neesmu izjutis garlaicību jo visu laiku tai uzlieku pa virsu sviestu u desu u es nezinu ko es daru ar savu laiku dažreiz šķiet ka esmu īpaši bezjēdzīgs un ka mans intelekts nav attīstījies bet ja tomēr ir tad ne jau tā ka to var pamanīt. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}