Viena lapa - Post a comment

ja metafikcija ir literāro ambīciju nodevība, tad es tai vēl vairāk braucu ciemos ar galdautu un mežģīni, es braucu ar automobili, kas kratās pa žiguļa grunti, pa stūres kratās alus, pupas un lūgšanu krelles un strīpainā baikā leduslācis ar māllēpi spēlē paslēpēs un vistas kož ģīmī. es nelieku savu latiņu tik augstu, cik mans krēsls, jo es to lietoju ikdienā, tāpēc man ir kabatas formāta kompjūters, kas aprēķina tintnīcas izmērus apjomus un tālu tālēs ģīmis saviebts skatās manā tālskatī un redz olnīcu carus, kas nekad vēl nav man pa degunu nākuši ārā kā bīdāmās durvis, kurām kompresori krūtīs saskrējuši skrāpē un ārdās lādās lada bļedj.